Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vilks atzīst, ka atalgojuma dēļ vairs negrib tik smagi strādāt

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Mans mērķis ir pieņemt 2014.gada budžetu un iestāties eirozonā, lai šie četri gadi nebūtu bijuši veltīgi. Tālāku plānu man nav, taču diez vai vēlēšos tikpat smagi strādāt tālāk pie pašreizējās motivācijas sistēmas, - intervijā laikrakstam «Telegraf» izteicies finanšu ministrs Andris Vilks (V). Viņš jau agrāk intervijās ir izteicies, ka neesot tik bagāts, lai ilgi strādātu par ministru.

Viņaprāt, ļoti būtisks ir atalgojuma jautājums, - pašreizējā sistēma, kad likmes valsts sektorā strādājošajiem tiek piesaistītas ir premjera atalgojumam, ir absurda un nepareiza.

«Tāda sistēma vienkārši atbaida godīgus cilvēkus no darba valsts sektorā, ņemot vērā lielo darba apjomu un stresu. Premjera alga ir tāda, koeficients tāds, nekādu prēmiju,» skaidro Vilks un piebilst, ka pēdējo gadu laikā no ministrijas ir aizgājis tik daudz cilvēku, cik pašlaik ministrijā strādā.

Uz repliku, ka Finanšu ministrijā nav bijis problēmu ar prēmiju izmaksu, Vilks atsaka, ka problēmas būtība neesot prēmijās, bet gan principiāli nepareizajā sistēmā, un to ir nepieciešams mainīt. Turklāt tas neprasītu papildu līdzekļus, tos vienkārši vajagot pareizi novirzīt.

Kā ziņots, maijā Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības (LVPUFDA) biedru Svetlanas Matvejevas un Dzintras Juniņas pieteikumu, ar kuru lūgts atzīt par Satversmei neatbilstošām vairākas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pantu daļas.

Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, pieteikums nodots izskatīšanai kolēģijā un tai līdz 8.jūnijam vai, ja pieteikumu atzīs par sarežģītu, līdz 8.jūlijam jāpieņem lēmums par lietas ierosināšanu vai atteikšanos to darīt.

Iesniegums ST bija otrais solis cīņā pret nevienlīdzību Latvijā, pirmais bija - vienas dienas bada streiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Arodbiedrība lūdz atzīt par prettiesiskiem un neatbilstošiem Satversmei minētā likuma 14.panta 3.daļas un 12.daļas, kā arī 16.panta 2.daļas pašreizējās redakcijas, jo tās radot nevienlīdzību valsts pārvaldē.

14.panta 3.daļa paredz, ka piemaksu par prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu var noteikt ne vairāk kā diviem darbiniekiem.

Savukārt šī panta 12.daļa nosaka, ka piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30% no darbiniekam noteiktās mēnešalgas, vienlaikus paredzot izņēmumus, kad piemaksas nosaka citādāk un to apmērs attiecīgi mainās.

Tikmēr 16.panta 2.daļā aprakstīts prēmiju apmērs un noteikšanas kārtība. Tajā teikts, ka amatpersonai saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas. Vienlaikus valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām - šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas.