Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10955836t1ha452.jpg)
Krājobligācijas ir jauna naudas ieguldīšanas iespēja, kas nav pazīstama lielākai daļai Latvijas mājsaimniecību. Ieguldījumus krājobligācijās ir izdevīgi plānot vidējā termiņā, kur izceļas piedāvājuma stiprās puses: ienesīgums gan attiecībā pret depozītiem, gan citiem vērtspapīriem, kā arī iespēja strauji reaģēt uz izmaiņām finanšu tirgū, skaidro «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
«Šodien, kad naudas cena ir tik zema, mājsaimniecībām aktuāls ir jautājums par ilgāka termiņa noguldījumu veikšanas lietderību. Piecu gadu krājobligāciju 2% ienesīgums šodien izskatās labi uz starpbanku likmju fona, kas nu jau ilgstoši turas zemas. Pieņemot, ka 12 mēnešu latu depozītu likmes turpinās svārstīties ap starpbanku likmi RIGIBID, kas šobrīd ir zem 0,5% bez norādes uz drīzu kāpumu, bažas, ka gadīgie depozīti drīzumā ienesīgumā varētu pārspēt šodienas piecgadīgo krājobligāciju likmi, neizskatās pamatotas», uzskata Kauliņa.
«Veicot noguldījumus nākošgad, pēc eiro ieviešanas Latvijā, būs jārēķinās ar tiem spēles noteikumiem, kurus diktēs eiro valūtas likmes, kas tradicionāli ir zemākas par latu likmēm un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc uz noguldījumu ienesīguma kāpumu pagaidām būtu priekšlaicīgi cerēt.»
Tomēr gadījumā, ja notiktu straujas izmaiņas finanšu tirgū un krājobligācijās veiktais ieguldījums paliktu ļoti neizdevīgs, salīdzinot ar citiem tā brīža piedāvājumiem, krājobligācijās ieguldīto summu būtu iespējams piecu dienu laikā atgūt arī pirms to dzēšanas termiņa un ieguldīt citur. Procentu ienākumus tad gan nāktos zaudēt, taču pamatsumma paliktu neskarta. Tā ir krājobligāciju priekšrocība, salīdzinot ar banku depozītiem, kuru pirmstermiņa laušanas gadījumā visbiežāk nākas zaudēt arī kādu procentu no pamatsummas.
«Iespējams, daļa no iedzīvotājiem izvēlēsies ieguldīt naudu krājobligācijās patriotisku apsvērumu vadīti, apzinoties, ka viņu nauda atbalstīs Latvijas valsts attīstību, tomēr pamatā ieguldītāji vadās pēc ienesīguma un drošības apsvērumiem. Augsta noguldījuma drošība jeb iespējamība, ka noguldīto naudu noguldītājs saņems atpakaļ vismaz sākotnējās summas apmērā, iet roku rokā ar zemāku ienesīgumu un otrādi. Kamēr drošība šim naudas ieguldījuma veidam Latvijas mērogā neapstrīdami ir augstākā iespējamā, par ienesīgumu var spriest, vidēji lielu mājsaimniecības ieguldījumu krājobligācijās salīdzinot ar piemērotām alternatīvām,» uzskata Kauliņa.
Kamēr uz termiņu līdz vienam gadam krājobligācijas ar gada ienesīgumu 0,3% nav spēcīgs konkurents banku depozītiem ar vidēji 0,8% likmi gadā, krājobligācijām ir ievērojamas priekšrocības, ja mājsaimniecības apsver vidēji ilga termiņa ieguldījumu.
Pašreizējie piecu gadu krājobligāciju procenti izkonkurē lielāko daļu banku piecgadīgu depozītu piedāvātās likmes, savukārt depozītus uz 10 gadiem piedāvā reta banka. Vienlaikus krājobligāciju ienesīgumu ir vērts salīdzināt ne tikai ar noguldījumiem depozītos, bet arī ar citiem vērtspapīriem, kas pielīdzināmi noguldījumam uz procentiem, piemēram, uzņēmumu vai valsts obligācijām.
Salīdzinājumam: pērkot piecu gadu krājobligācijas par 2000 latu lielu summu, termiņa beigās ieguldītājs būs nopelnījis 200 latus jeb ekvivalentu summu eiro valūtā pēc oficiālā maiņas kursa, ņemot vērā gaidāmo eiro ieviešanu. Tāda pati summa, noguldīta bankas piecu gadu depozītā ar likmi 1,3% termiņa beigās ienesīs 130 latus, ko kuriem pēc kapitāla nodokļa atvilkšanas noguldītājs saņems 117 latus. Savukārt tirgū šobrīd pieejamo piecu gadu Latvijas valsts parasto obligāciju iegāde ar banku starpniecību par 2000 latiem dotu aptuveni 70 latu lielu peļņu.
Krājobligāciju pluss ir noguldījuma veikšanas vienkāršība. Kamēr depozīta nolikšanai prasīgs noguldītājs gribētu piemeklēt labāko likmi daudzo banku piedāvājumu vidū un, lai varētu izmantot vislabāko no piedāvājumiem, iespējams, viņam pat būtu jākļūst par citas bankas klientu, obligācijas uz vienādiem nosacījumiem ir iespējams iegādāties visu lielāko banku klientiem. Tomēr noguldījumam uz gadu - kas ir visbiežāk izmantotais mājsaimniecību noguldījuma termiņš Latvijā - banku depozīti piedāvā labākas likmes un uz šādu termiņu visdrīzāk katra interesenta mājas bankas depozīts pārspēs krājobligāciju piedāvāto ienesīgumu.
Salīdzinājumam: pērkot 12 mēnešu krājobligācijas par summu 2000 lati, pēc gada ieguldītājs būs nopelnījis 6 latus. Tāda pati summa, noguldīta bankas depozītā ar likmi 0,8% pēc gada ienesīs 16 Ls, ko kuriem pēc kapitāla nodokļa atvilkšanas noguldītājs saņems 14,40 latus. Krājobligāciju peļņas procenti atšķirībā no depozītiem nav apliekami ar kapitāla nodokli 10% apmērā, taču šodienas krājobligāciju un depozītu likmju starpība ir pietiekami nozīmīga, lai ienākumi no depozīta pat ar visu nodokļa atvilkumu būtu lielāki nekā ienākumi no krājobligācijām.
Ieguldījumus krājobligācijās valsts garantē pilnā apjomā, ieskaitot nopelnīto procentu izmaksu. Taču no vidēji liela mājsaimniecības noguldījuma perspektīvas valsts garantija ir vienlīdz spēcīga gan krājobligāciju, gan banku depozīta gadījumā, kur noguldījumu garantijas ietvaros valsts garantē noguldījumu un uzkrāto procentu atmaksu līdz 70 000 latu vienai personai vienā komercbankā.
Mazas minimālā ieguldījuma summas veicina krājobligāciju pieejamību arī mājsaimniecībām ar nelieliem brīvajiem līdzekļiem, taču šis aspekts vērtējams ciešā sakarībā ar ienesīgumu. 30 lati, kas noguldīti krājobligācijā uz gadu, ienesīs tikai deviņus santīmus peļņas. Naudas pārskaitījums uz Valsts Kasi par iegādātajām krājobligācijām internetbankā izmaksās vismaz 25 santīmus, tāpēc racionāli minimālā noguldījuma summai būtu jābūt ap 100 latiem, kas visbiežāk ir arī minimālā noguldījuma summa bankas depozītā.
Vidēja un ilgtermiņa krājobligācijas ir vērts salīdzināt ne tikai ar depozītiem, bet arī ar iespējām, ko piedāvā līdzīgi vērtspapīri, piemēram, uzņēmumu vai valsts obligācijas, kur krājobligācijām ievērojamas priekšrocības dod ieguldījuma veikšanas vienkāršība, kas nereti pat atsver salīdzinoši zemāko ienesīgumu.
Krājobligāciju iegāde bez banku vai brokeru starpniecības samazina ieguldījuma izmaksas un dod iespēju ieguldīt naudu arī mazos apjomos. Vienīgās izmaksas ieguldījumam krājobligācijās faktiski ir tikai bankas pārskaitījuma izmaksas noguldījuma summas pārvešanai uz Valsts Kasi un šīs zemās izmaksas vidēji lielam mājsaimniecības ieguldījumam atsver pat ienesīgāku vērtspapīru iegādi kapitāla tirgū.
Krājobligācijas var iegādāties par jebkuru summu, kas pārsniedz 30 latus, un tādējādi mājsaimniecībai labāk iespējams izmantot savus brīvos līdzekļus, kamēr ienesīgāki vērtspapīri pērkami uz skaita un tiem ir lielas nominālvērtības.
Kamēr citu vērtspapīru tīkotājiem jārēķinās ar noteiktiem vērtspapīru izsoļu datumiem vai vērtspapīra pieejamību un cenu otrreizējā tirgū, krājobligāciju nepārtrauktā pieejamība ļauj veikt darījumus jebkurā laikā un vēlamajā apjomā.
Tomēr krājobligācijām trūkst daudzas no citām iespējām, ko dod kapitāla tirgus - vērtspapīru pārdošanu otrreizējā tirgū pirms dzēšanas termiņa, nezaudējot izmaksātos procentus un, iespējams, pat papildus nopelnot uz pārdošanas cenas rēķina. Jāatzīst gan, ka darbība kapitāla tirgū ar vai bez starpniekiem prasa zināmu lietpratību un visdrīzāk nebūtu piemērota krājobligāciju mērķauditorijai.