Skip to footer
Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

Neapskaužamā situācijā pēc dažiem mēnešiem var nonākt daļa nodarbināto (230)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Kamēr valdība un par eiro ieviešanu atbildīgie ar visiem spēkiem cenšas kliedēt sabiedrībā populārus mītus par drūmo dzīvi, kas mūs sagaida pēc eiro ieviešanas, der aizdomāties – varbūt dažos mītos ir daļa patiesības.

Diskusijās internetā nereti vērojami pārliecības pilni apgalvojumi, ka algas pārrēķinās eiro pēc principa «viens pret viens», neraugoties uz to, ka Latvijas lats ir dārgāks par eiro. Tiesa gan, otrdien Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru apstiprinātajam kursam vajadzētu šos mītus gāzt, jo latus ar eiro aizstās pēc līdzšinējā kursa – lai tiktu pie viena eiro, pretī būs jādod 0,702804 latus. Tātad par 100 latiem saņemsim 142,29 eiro, bet par 1000 latu - 1422,87 eiro.

Kamēr oficiālas algas saņēmējiem ar algas pārrēķināšanu nevajadzētu rasties problēmām vai arī to rašanās gadījumā būs iespēja cīnīties par savu taisnību atbildīgajās iestādēs, sarežģītākā situācijā var nonākt tie nodarbinātie, kas savu algu saņem «uz rokas» un par algas apmēru ar darba devēju vienojies mutiski.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone ceturtdien intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» norādīja, ka precīzu aplokšņu algu saņēmēju skaitu grūti nosaukt, taču viņa sliecas ticēt speciālistu aplēsēm, ka nelegālo algu īpatsvars varētu būt 20-25%.

Kā sarunā ar portālu «Apollo» atzina Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvis Aivis Vincevs, cilvēki, kas saņem daļu algas vai visu algu aploksnē, pakļauj sevi lielam riskam, ka pēc eiro ieviešanas neoficiālā daļa netiks aprēķināta pēc minētā oficiālā kursa.

Vincevs sarunā norādīja, ka VDI arī šobrīd, kamēr Latvijā oficiālais maksāšanas līdzeklis ir lats, saņem cilvēku sūdzības par nostrādātām nedēļām un mēnešiem, par ko vēlāk nav izmaksāta solītā samaksa par padarīto darbu. Pārejot uz eiro, tas varētu būt veids, kā tie darba devēji, kas atalgojumu maksā aploksnē, ekonomēs uz algu izmaksu saviem padotajiem, neaprēķinot atalgojumu par padarīto pēc oficiāli noteiktā kursa.

Arī Valsts ieņēmumu dienestā (VID) portālam «Apollo» sacīja, ka darba ņēmējs var cīnīties par savu taisnību tikai tādā gadījumā, ja viņa oficiālā alga, kas atrunāta darba līgumā un par kuru tiek veikti nodokļu maksājumi, nav aprēķināta pēc oficiāli apstiprinātā kursa. Savukārt tā daļa, kuru darba ņēmējs saņem «uz rokas» ir tikai paša negodprātīgā darba devēja un darba ņēmēja ziņā.

VID pārstāve norādīja - ja nākamā gada janvārī aplokšņu algas saņēmējs pēkšņi atskārtīs, ka viņa iepriekš atlīdzībā saņemtie 200 lati «pārvērtušies» par 200 eiro, savu taisnību panākt neizdosies. «Algas saņemšana aploksnē pats par sevi ir pārkāpums,» uzsver VID.

Valsts ieņēmumu dienestā aicina nevilkt garumā un jau tagad ziņot gadījumā, ja darba devējs algu izmaksā «uz rokas» – zvanīt pa anonīmo tālruni uzticības tālruni 80009070, rakstīt e-pastus vai «nākt ciemos». Vaicāta, kā nelegālās algas saņēmējam rīkoties, ja tomēr šobrīd viņš nav ziņojis par negodprātīgo darba devēju, bet eiro ieviešanas brīdī secina, ka alga aprēķināta pēc darba devējam vien zināma kursa, VID norāda, ka arī tad vienīgā iespēja ir ziņot par aplokšņu algas izmaksas faktu.

«Nāciet, zvaniet, ziņojiet, lai saslimstot vai aizejot dekrētā, nesaņemtu atbildi, ka nemaz nav no kā maksāt pabalstus,» nelegālās algas saņēmējus aicina ieņēmumu dienestā.

Tikmēr, kā liecina portāla «Apollo» dienas aptauja, kurā lasītājiem vaicāts par algas saņemšanas veidiem, atalgojuma vai tās daļas saņemšana aploksnē nebūt nav sveša – liels skaits aptaujas dalībnieku atbildējuši, ka algu vai daļu no tās saņem aploksnē šobrīd, tāpat netrūkst cilvēku, kuri ar aplokšņu algām saskārušies pagātnē, liecina lasītāju atbildes uz aptaujas jautājumu.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone skaidro, ka saskaņā ar eiro ieviešanas kārtības likuma 4.pantu, eiro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, un tā nodrošināšanai tiek piemērota Eiropas Savienības Padomes 1997.gada 17.jūnija regula Nr.1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz eiro ieviešanu.

«Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms eiro ieviešanas dienas, sākot ar eiro, ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz eiro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un likumā noteiktos noapaļošanas principus,» norāda Olafsone, paskaidrojot, ka, saskaņā ar likumu, ja maiņas kursa rezultātā eiro izteiktās summas trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz četri, tad centa vērība nemainās, savukārt, ja trešā zīme ir no pieci līdz deviņi, tad cents ir noapaļojams par vienu vienību uz augšu.

Tātad visos gadījumos, kad tiek ievērots likums, personas var vai nu pazaudēt līdz 0,4 eiro centiem, vai arī iegūt tikpat daudz, skaidro LDDK pārstāve, uzsverot – ja kāds darba devējs «pēc savas iniciatīvas» konvertāciju būs izlēmis veikt citādi, tad to varēs uzskatīt par darba līguma nosacījumu pārkāpumu ar no tā izrietošajām sekām.

Kā zināms, Latvija ir uzaicināta pievienoties eirozonai, kļūstot par 18. eirozonas valsti. Latvijā eiro tiks ieviests 2014.gada 1.janvārī.

Komentāri (230)
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu