Lai gan pasaules tenisa ranga trešajā vietā šobrīd ielauzies spānis Davids Ferrers, tomēr uzskatu, ka elitē joprojām varam runāt par «lielo četrinieku».
Par «lielo četrinieku», dopingu un jauno talantu trūkumu (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ferrers šobrīd ir trešais tādēļ, ka Rafaels Nadals pērn traumas dēļ nespēlēja pusgadu, bet Rodžers Federers ļoti neveiksmīgi aizvadīja šī gada pirmo pusi. Turklāt, ja paskatāmies Ferrera un Federera savstarpējo spēļu bilanci, tad tā ir vienkārši katastrofa spāņu tenisistam - 14 mačos 14 zaudējumi. Ferrers ir ļoti stabils un piedalās vairāk turnīros nekā pārējie. Jā, ik pa brīdim viņš kādā turnīrā izstājas ātrāk, tomēr savus punktus viņš savāc.
Šogad Federeram vēl neizdosies apiet Ferreru, tomēr karjeru beigt viņš neplāno un nākamgad šveicietis atkal sāks cīņu par atgriešanos vadošo tenisistu četriniekā. Tieši Monreālas un Sinsinati «Masters» turnīri parādīs, kurš ir kas, jo tajos startēs visi labākie. Pērn Federers Sinsinati uzvarēja, tādējādi viņam būs jānosargā 1000 punkti, kas var palīdzēt gan Tomāšam Berdiham, gan Huanam Martinam del Potro apsteigt bijušo ranga līderi. Tomēr domāju, ka nākamgad šveicietis atkal spēlēs labāk un četriniekā atgriezties viņam būs pa spēkam, bet diez vai izdosies ielauzties vadošajā trijniekā, kas, manuprāt, viņam ir aizgājis garām.
Kas ir vadošā četrinieka panākumu iemesls? Karjeras sākumā noteikti ir nepieciešams talants, bet pēc tam pareiza komanda. Viņi ir labi gatavojušies mačiem, piedomājuši pie disciplīnas, pie ēšanas. Tas ir ļāvis uzvarēt vienā, otrā turnīrā un uzkrāt pieredzi, bet tagad viņi var atļauties startēt tikai lielajos turnīros, mazos turnīrus ik pa laikam izmantojot vien treniņu nolūkam. Tādējādi viņi var atļauties labāk sagatavoties lielajiem turnīriem, izšķirošajos brīžos liekot lietā savu talantu un pieredzi.
Domāju, ka pašreizējo tenisa ranga līderu dominance kādu laiku turpināsies, jo nav neviena, kurš varētu tikt četriniekā vai pieciniekā. Jā, Berdiham un del Portro tas būtu pa kaulam, viņi uz īsu brīdi varētu pacelties, taču stabili noturēt savas pozīcijas liegtu stabilitātes trūkums. Nav arī jauno talantu. Lielas cerības tika liktas uz bulgāru Grigoru Dimitrovu, taču nekas īpašs pagaidām no viņa nav, jo arī viņš ik pa laikam spēlē neveiksmīgi. Pietrūkst stabilitātes, bet vadošais četrinieks ir ļoti stabili spēlētāji.
Vai Viktora Troicka un Marina Čiliča dopinga skandāli nemet ēnu arī uz tenisa eliti? Jā, teniss ir fiziski smags sporta veids un reizēm jābrīnās, kā spēlētāji spēj piecas stundas pavadīt kortā, taču tenisisti tiek gana stingri kontrolēti. Domāju, ka vadošie tenisisti ļoti piedomā pie visiem sīkumiem. Piemēram, Novaks Džokovičs ļoti piedomā pie ēšanas, bet dzer tikai siltu ūdeni, jo tas labāk pārstrādā pārtiku. Viņam viss ir sakārtots - ko, cik daudz un kur jāēd.
Neticu, ka elites tenisisti būtu ar mieru lietot dopingu un bojāt savu veselību tikai dēļ uzvaras nākamajā turnīrā. Tas būtu pārāk liels risks veselībai, turklāt viņi tiek pārbaudīti gandrīz katrā turnīrā. Ja tiešām ir tā, kā skaidrojis Troickis, tad man nav saprotams, kā par to var iedot diskvalifikāciju. Ja sliktas pašsajūtas dēļ mediķi atļāvuši asinis nodot nākamajā dienā, ko viņš arī izdarījis, bet tagad tas tiek uzskatīts par pārkāpumu un sodīts ar pusotra gada diskvalifikāciju, tad tas ir absurdi.
Džokovičs, Endijs Marejs un Nadals vēl ir ļoti jauni - 25-26 gadi, tādēļ domāju, ka viņi ranga galvgalī būs vēl trīs, četrus gadus. Federeram jau ir 32 gadi un, ja viņš nākamgad atgriezīsies četriniekā, tad, manuprāt, tas arī būs viss, jo augstāk tikt diez vai izdosies.
Turklāt interesanti, ka pēdējos gados tenisista labākie gadi sākas nedaudz vēlāk - nevis no 19-20 gadiem, bet no 22-23 gadu vecuma. Džokovičs, Marejs un Nadals sevi pieteica jau nepilnu 20 gadu vecumā, bet tagad runā par jauno talantu, lai gan viņam jau ir 22 gadi. Iespējams, ka pasaules tenisā šobrīd trūkst spilgtu talantu. Nav neviena 18-19 gadus veca tenisista, kas spēlētu augstākajā līmenī un iekļūtu vismaz lielo turnīru pusfinālos, kā to savulaik spēja Nadals, Marejs un Džokovičs.
Vienlaikus ir 29-31 gadu veci tenisisti, kuri tikai tagad sāk demonstrēt savu labāko spēli, pakāpjoties uz savām augstākajām vietām karjerā. Šogad vairāki aptuveni 30 gadus veci tenisisti pirmoreiz karjerā ir uzvarējuši turnīrā. Iespējams, ka teniss ir kļuvis ātrāks, atlētiskāks un nopietnāks, tādēļ jaunie vienkārši netiek līdzi.