Rēzeknes koncertzālē «Gors» – labākā akustika Latvijā (27)

Kā stāsta Rihards Ābols, kurš ēkas ģenerāluzņēmēja SIA «Arčers» uzdevumā veica būvdarbu vadību, darbs pie jaunā Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra būvniecības sākās jau 2010. gada rudenī. Pirmo reizi atbraucot uz vietu, kur plānota ēkas celtniecība, pārņēma pārsteigums – būvlaukumam paredzētajā platībā auga metru gara zāle un teritorijai pa vidu tecēja cauri upīte no Kovšu ezera. Tagad šajā vietā slejas 25 metrus augsta un 13 000 kvadrātmetrus plaša ēka ar labiekārtotu teritoriju 30’000 kvadrātmetru platībā.

Ēka atklāta šī gada 29. maijā ar koncertiem vairāku dienu garumā. Daudzfunkcionālajā centrā atrodas ne tikai koncertzāle Lielajā zālē, bet arī Mazā zāle, kurā darbu sācis kinoteātris, Dzimtsarakstu nodaļa, kā arī mēģinājumu un konferenču telpas, horeogrāfijas zāle, skaņu ierakstu studija, kafejnīca un jumta terase.

Jautāts par lielākajiem izaicinājumiem būvdarbu laikā, Ābols nešauboties atbild, ka vissarežģītāk esot bijis panākt izcilu akustisko kvalitāti. Ēkas pasūtītājs un projekta autori piesaistījuši zviedru akustikas speciālistus – uzņēmumu «Akustikon» un akustikas projekta autoru Janu Ingi Gustavsonu (Jan-Inge Gustafsson) –, kuri regulāri apmeklējuši būvlaukumu un testējuši akustikas rādītājus.. Kā stāsta Ābols, arī tas bijis interesants process, piemēram, viens no testa veidiem ir uzspridzināt piepūstu papīra maisiņu, turklāt to darot gan tukšā, gan ļaužu pilnā zālē un veicot iegūto skaņas rādītāju mērījumus.

Būvdarbu vadītājs norāda, ka bieži vien vārds «akustika» saistās vien ar skanējuma kvalitāti, tomēr tā ir tikai viena monētas puse. Otra, ne mazāk sarežģītā puse ir noteikta klusuma līmeņa panākšana gan zālēs, gan citās telpās – mēģinājumu istabās, laulību zālē un citur. Bija ļoti svarīgi panākt skaņas izolētību un neplūšanu citur – ja Dzimtsarakstu nodaļā tiks atskaņots valsis, bet Mazajā zālē tieši virs laulību zāles tiks demonstrēta asa sižeta filma, skaņas saplūdīs, kā rezultātā skaistais kāzu mirklis zaudēs daļu burvības.

Šī iemesla dēļ ēka sākot jau no pamatiem līdz pat pēdējam stāvam ar speciālām gumijas starplikām sadalīta divās daļās, atdalot Lielo un Mazo zāli. Arī pārējās telpu grupas ir nodalītas zonas, kas viena otrai netraucē – ēkā ir speciālas akustiskās grīdas ar elastīgām starplikām, visi pieslēgumi, sienu mezgli un konstrukcijas tiek izbūvēti tā, lai troksnis nepārietu uz citu telpu.

Ābols stāsta, ka tikpat svarīgi bijis parūpēties par ventilāciju un atsevišķām elektroiekārtām, kam ir liela ietekme uz akustikas rādītājiem – darbojas dažādi motori, ir rūkoņas un vibrācijas. Ir pat tādi skaņas avoti, kuru darbību cilvēka auss nedzird, bet ko uzrāda mērinstrumenti un kas atstāj ietekmi uz kopējiem mērījumiem – šādu skaņas avotus esot visgrūtāk konstatēt. Tāpēc bijis ļoti daudz dažādu sīkumu un knifu, kas jāievēro un jāizlabo, lai sasniegtu šos akustikas rādītājus. Veicot mērījumus pirmo reizi un ieslēdzot mikrofonus, testēšanas ierīces uzrādījušas sīkus skaņas traucējumus – tad būvnieki kopā ar akustikas speciālistiem ēkā meklējuši to radītāju. Tomēr, kā norāda Ābols, panāktais rezultāts ir teicams – to apliecinājis ne tikai akustikas projekta autors, bet arī «Arčers» pašu veiktie mērījumi un pasūtītāja piesaistītie eksperti no Vācijas.

Lai panāktu projekta autoru un pasūtītāja nolikto augsto kvalitātes latiņu, nācies pārvarēt ne mazums grūtību. Šāda tipa un kvalitātes daudzfunkcionālā ēka un koncertzāle ir pirmā Latvijā, tāpēc būvdarbu vadītājs nekautrējas atzīt, ka starptautiski pazīstama eksperta palīdzība bijusi ļoti noderīga. Būvniecības procesa laikā zināšanas papildinājuši ne tikai būvnieki, bet arī materiālu ražotāji, kuriem nācies izstrādāt jaunas tehnoloģijas. Piemēram, Lielās zāles griesti sniedzas 17 metru augstumā, un ne visi materiāli bijuši piemēroti tik augstām telpām.

Stāstot par tehnoloģiski sarežģītākajiem darbiem, Ābols min betonēšanas darbos izmantotās komplicētās sistēmas. Piemēram, lai izbūvētu griestus virs Lielās zāles un horeogrāfijas zāles, nācies izmantot netradicionālas veidņu sistēmas, kas parasti tiek pielietotas tiltu būvēšanas procesā.

Jautāts par foajē zonā redzētajiem ovālajiem apļiem sienā, būvdarbu vadītājs stāsta, ka parasti ēkas apmeklētāji jautā, vai tie tikuši izgriezti pēc betona liešanas. Viņš skaidro, ka tādos gadījumos, kad elements ir ne tikai ovāls, bet arī ar iekšēju slīpumu, tehnoloģiskais process ir citāds – tiek speciāli izgatavota veidne ar iekšēju konstrukciju, kas rezultātā rada šādus elementus.

Interesanti gājis arī ar betona ārsienu, kas šobrīd rotājas ar koncertzāles nosaukumu «Latgales vēstniecība GORS» – pasūtītājs paredzējis, ka tai jābūt izgatavotai no ārkārtīgi augstas kvalitātes eksponētā betona, kuram nav nepieciešama pēcapstrāde. Tāpēc siena izgatavota nevis būvlaukumā un tieši vietā, kur tā atrodas, bet gan ražotnē turpat Rēzeknē, un pēc tam 2,5 - 3 tonnas smagie paneļi pārvesti un iebūvēti ārsienā.

Stāstot par risinājumu upītei, kas tecējusi vietā, kur šobrīd atrodas ēka, «Arčers» būvdarbu vadītājs norāda uz apkārt tekošo upi – ticis mainīts tās tecēšanas ceļš, kā arī izveidots pazemes segvads. Ar ūdens plūšanu tik tuvu ēkai saistīts otrs būvnieku izaicinājums – nodrošināt sausu un stabilu teritoriju, kā arī novērst ēkas applūšanu. Pavasaros teritorija mēdza ievērojami applūst, tāpēc uz zemes, kur vēlāk tika uzbūvēta koncertzāle, tika izveidots divus metrus augsts grunts uzbērums. Tagad teritorija ir atjaunota un labiekārtota, izveidots stāvlaukums 166 automašīnām, kā arī ierīkota strūklaka, kuru vasaras karstumā ļoti iemīļojuši bērni.

Izstaigājot ēku, būvdarbu vadītājs stāsta par tās iekārtojumu, rāda mūziķu, diriģentu, dejotāju telpas – grimētavu, atpūtas nodalījumu, atsevišķas mākslinieku telpas. Nonākam līdz telpai, kur tiek glabāti koncertzāles īpašumā esošie «Steinway & Sons» flīģeļi. Ābols stāsta, ka to iegāde esot bijis īpašs process – būvnieki kopā ar Vestardu Šimku devušies «Steinway & Sons» rūpnīcu Vācijā izvēlēties divus instrumentus tieši Rēzeknes koncertzālei. Rūpnīcā pavadītas vairākas stundas – mūziķis izmēģinājis vairākus flīģeļus, spēlējis, klausījies un izvēlējies tieši šos. Turklāt katrs no tiem ir paredzēts atsevišķai zālei – viens ir vairāk piemērots Lielajai zālei, otrs – Mazajai.

Jautāts par būvnieku iesaisti šajā procesā, būvdarbu vadītājs skaidro, ka arī flīģeļu piegāde bijusi būvnieku uzdevums ar pasūtītāju noslēgtā līguma ietvaros. Viņš norāda, ka būvnieku praksē šis nav ierasts gadījums – parasti aprīkojums, mēbeles un citi ēku ekspluatēšanai nepieciešamie materiāli tiek piegādāti atsevišķa iepirkuma ietvaros. Tādējādi «Arčers» pēc projektā norādītās specifikācijas parūpējies ne tikai par flīģeļa iegādi, bet arī par kafejnīcas aprīkošanu ar tādām iekārtām kā ledusskapis, kafijas automāts un trauku mazgājamā mašīna, kā arī par visām mēbelēm, dvieļu turētājiem un pašiem mazākajiem sīkumiem.

Ieejot daudzfunkcionālā centra Lielajā zālē, pārņem plašuma sajūta – 17 metrus augsti griesti un 1000 sēdvietas triju līmeņu zālē ar izgaismotiem koka sienu paneļu elementiem izskatās iespaidīgi. Gatavojoties kādam notikumam, šobrīd daļa krēslu gan ir nogādāti citur. Lielās zāles grīdu ir iespējams transformēt – pārvietot vairākos līmeņos koncertu baudīšanai un pacelt vienā līmenī ar skatuvi. Pie skatuves ir īpaša paceļama un nolaižama orķestra bedre. Tāpat Lielajā zālē ir arī tulku telpas, video projektora telpa, augstas kvalitātes gaismu un skaņu sistēma, turklāt ekskursijas laikā satiktais koncertzāles tehniskais direktors Aivars Adrickis norāda arī uz šobrīd Latvijā, viņaprāt, jaudīgāko skaņu pulti.

Kā stāsta Ābols, uzņēmums pēc iespējas centies izmantot Latvijā ražotus materiālus – Lielās zāles koka sienas paneļi ražoti Latgalē, uzņēmumā SIA «Tonis RA». Arī citi ēkas materiāli ražoti tepat – visi ēkā izmantotie stikla elementi, tai skaitā fasādes, ražoti uzņēmuma «Arčers» stikloto konstrukciju ražotnē. Piesaistīti arī vietējie apakšuzņēmēji un laikā, kad būvlaukumā strādājuši pat 180 cilvēki, šis projekts devis iespēju dot darbu arī vietējiem speciālistiem.

Izejot no ēkas, būvdarbu vadītājs norāda uz koncertzāles apkaimi – tieši pretī koncertzālei Rēzeknes dome atjaunojusi Festivāla parku un āra estrādi, blakus atjaunoti divi tiltiņi, no kuriem viens pilnībā restaurēts. Turklāt jaunajam daudzfunkcionālajam centram ir pieeja gājēju ielai, kas koncertzāli savieno ar šogad Rēzeknē atklāto Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru «Zeimuļs». Pilsētā tiek atjaunotas ielas, notiek infrastruktūras uzlabošana un jāsaka - Rēzekne nepārprotami iet pareizajā attīstības virzienā.

Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē tika uzbūvēts daļēji par piesaistītiem līdzekļiem no Eiropas finansējuma un Rēzeknes pilsētas domes. Koncertzāles būvniecības projektu vadīja SIA» Arčers» projektu vadītājs Uldis Dundurs.