Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Foto: Putra būs! Jaunās auzas brauc pie dzirnavnieka

FOTO: Publicitātes foto

Viens no lielākajiem graudaugu pārstrādātājiem Latvijā AS «Rīgas Dzirnavnieks» ir pieņēmis pirmo šīs sezonas auzu ražu. Tā atvesta no zemnieku saimniecības «Bauņi» Burtnieku novadā. Plānots, ka uzņēmums kopumā šogad iepirks auzas 10 000 tonnu apmērā. «Rīgas Dzirnavnieks» turpina aktīvu kviešu un rudzu jaunās ražas pieņemšanu. Plānots, ka šogad «Rīgas Dzirnavnieks» no graudaugu audzētājiem pieņems kviešu, rudzu un auzu ražas līdz pat 100 000 tonnām.

Uldis Ulmanis, «Rīgas Dzirnavnieks» piegāžu ķēdes direktors: «Šogad pārsteigums ir agrā graudaugu raža, arī Vidzemē zemnieki sāka kult auzas jau pašā augusta sākumā. Parasti auzu kulšana sākās ap augusta vidu, bet, pateicoties karstajam un samērā sausajam laikam, šogad tā sākusies agrāk. Tas pats attiecās arī uz visiem pārējiem vasaras graudaugiem, it īpaši Vidzemes reģionā. Kvalitātes ziņā, jāatzīst, ka šogad auzas ir padevušās mazliet sīkākas, bet tas novērojams arī kviešiem un rudziem. Sausie laika apstākļi neļāva graudiem uzņemt nepieciešamo masu, un tie nogatavojās ātrāk nekā parasti.»

Vairāk augstas kvalitātes graudi

Vērtējot kopumā līdz šim pieņemto kviešu un rudzu graudu kvalitāti, var secināt, ka šogad lielāks īpatsvars ir augstākas kvalitātes graudiem nekā pērn. «Rīgas Dzirnavnieka» veiktā graudu analīze liecina, ka šobrīd zemnieku atvestajiem graudiem ir salīdzinoši augsts proteīna un lipekļa saturs. Līdz ar to vairāk ir to graudu, kas piemēroti augstākas kategorijas miltu ražošanai.

Liela perspektīva augstas kvalitātes auzām

Latvijā augstākās kvalitātes auzas nosacīti ir deficīts, un šī niša kopumā vērtējama kā neaizpildīta, bet ļoti perspektīva. Šobrīd auzu kultūra Latvijā galvenokārt tiek audzēta ar nolūku to izmantot kā lopbarības izejmateriālu. Tāpat nereti auzas tiek stādītas kā pārejas kultūra, kad pamata kultūra tiek sēta citviet un attiecīgā platība uz šo laika periodu tiek apsēta ar auzām, lai lauki neaizaugtu ar nezālēm.

Uldis Ulmanis, «Rīgas Dzirnavnieks» piegāžu ķēdes direktors: «Lai gan ar auzām apsētā platība Latvijas laukos ik gadu ir līdzīga, tajā pašā laikā Latvijā ļoti mazs īpatsvars izaudzēto auzu atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem, kas būtu izmantojamas pārtikas produktu ražošanā. Latvijā joprojām ir tikai dažas zemnieku saimniecības, kas specializējušās šajā nišā, savukārt lielākā daļa auzu kultūru pamatā kultivē kā lopbarības pamata izejvielu. Ņemot vērā pēdējo gadu pieprasījuma pieaugumu pēc graudaugu produktiem, īpaši auzu pārslām, mums kā ražotājam šī brīža kvalitatīvu auzu pārslu piedāvājums ir nepietiekams.»