Pusotru miljonu slimnīcām nedodam, bet daudzus miljonus metalurģiskai rūpnīcai un celtniecībai– ar vieglu roku
Vispārsteidzošākā ir pozīcijas un opozīcijas vienprātīgā jūsma par nepieciešamību valstij samaksāt par Rīgas pils remontu. Būsim atklāti– tanī brīdī, kad kādu objektu nodod celtniecībai vai rekonstrukcijai, visu drošību pārņem celtnieki. Celtnieki savus riskus apdrošina, tātad maksātājiem vajadzētu būt apdrošināšanas kompānijām vai pašām celtniecības firmām– miljonārēm. Tai pašā laikā Saeimas komisija gandrīz vienprātīgi visu aicināja samaksāt valstij. Radās iespaids, ka celtnieki, kas arī ir partiju atbalstītāji, apstaigājuši politiķus ar asarām acīs.
Sagadīšanās pēc sprādzieni un ugunsgrēks Stradiņa slimnīcā arī saistāmi ar celtniecību. Skābekļa baloni, kas gadiem tika glabāti atsevišķā namiņā pie sētas pēkšņi nonāca zem Kardioloģijas korpusa, jo bija neērti celtniekiem. Mani tiešām interesē ekspertīzes slēdzieni ne tikai par to– kādā stāvoklī (vai nesabruks!) ir Kardioloģijas korpuss, bet arī– kam būs jāmaksā par bojājumiem.
Kaut kā negribas visu laiku valsts izdevumu prioritātēs ieraudzīt «Liepājas metalurga», «Parex bankas», «Air Baltic», Rīgas pils un citus glābšanas projektus, bet jautājumos par medicīnas māsu algu palielināšanu saskatīt kā bezpalīdzībā izplestas valdības rokas. Pārāk ilgi atsevišķi ietekmīgi Latvijas politiski ekonomiskās elites cilvēki domā, ka valsti var muļķot nepārtraukti.
Vai valsts budžetu papildināt, nododot privatizācijai kādu banku, telekomunikāciju uzņēmumu vai nekustamos īpašumus?
Esmu pārliecināts, ka jau šā gada budžeta sastādīšanas laikā, atkal tiks diskutēts par privatizāciju. Rodas iespaids, ka cerīgs skatiens varētu tikt likts uz daļu no «Latvijas valsts mežiem», kādu no telekomunikāciju līderiem vai Citadeles banku.