Lērvīkas Trīsvienības avots: lietus laikā sauss, sausā laikā ar ūdeni... (3)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Autores foto

Te avotā ūdens ir, te atkal nav! Tādus jociņus daba reizēm izstrādā, un zinātniekiem nav padoma, kā tos skaidrot.

Lērvīkas Trinitija (Lervik Trinity) jeb Lērvīkas Trīsvienības avots jau sen ar to ir slavens. Arī tajā dienā, kad mēs, apceļojot zviedru zemi projekta «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte» ietvaros, pie tā ieradāmies, visu rīta pusi lija. Kolorītā avota pārzine, kas mūs pie avota sagaidīja, pati nemācēja teikt, vai šodien avots būs ūdens pārpilns vai tukšs. Paceļot vāku, izrādījās – tukšs gan!

Daži astroloģijas speciālisti šo parādību skaidro ar Mēness fāzu iedarbību. Diemžēl nopietni pētījumi nav veikti, tāpēc šī versija līdz šim precīzi nav apstiprināta.

Toties ir saglabājušās ziņas, ka Lērvīka pirms daudziem tūkstošiem gadu izmantota kā svētvieta pagānisko rituālu īstenošanai. Īpaši slavena tā vēlreiz kļuvusi 18. gadsimtā, kad cilvēki sāka interesēties par mistiku un modē nāca seno laiku romantika. Lai pulcētu ļaudis, tuvējās Lērvīku muižas īpašnieks, bagātais Pērs Elvss 19. gadsimtā te iekopa parku un ērtu piekļūšanu noslēpumainajam avotam. Svētceļnieki plūda šurp bariem, lai padzertos no neparastā ūdens un nomazgātu tajā seju, jo avota dziednieciskās īpašības bija tālu izslavētas.

20. gs. vasarā pilnmēness naktīs te notika tautas mistiku mīlošās daļas pulcēšanās un īpaši festivāli. Lieli svētki un jampadrači ar dziesmām un dejām, dzērieniem un ēdieniem pie avota notika pavasaros, Trīsvienības dienā. Beidzamajā laikā Jēvleborgas lēne plāno šo svētku tradīciju atjaunot.

Diemžēl nav zināms, vai avota ūdenim vēl arvien tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības. Kad uzdevām šo jautājumu mūsu neparastajai, šajā noslēpumainajā vietai tik iederīgajai gidei, viņa atbildēja, ka tūristiem ieteikts šo ūdeni tomēr nedzert. Lai tā būtu – apmierinājāmies ar roku un sejas noskalošanu (gide ar gudru ziņu bija ūdeni atnesusi sev līdzi no aizvakardienas smēluma).

* * *

Materiāli sagatavoti sadarbībā ar Centrālās Baltijas jūras reģiona pierobežu sadarbības programmas INTERREG projektu «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte».

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu