Kugērenes salas noslēpumi tūristus saista joprojām. Kas grib tos redzēt, lai dodas uz Zviedrijas ziemeļiem un meklē Hudigsvallas pilsētiņu!
Labirints – vētru ķērājs vai svētceļnieku rituālu palieka? (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šoreiz beidzot esam pie jūras. Migla to paslēpusi acīm, bet ausis dzird viļņu čalas, tiem sitoties pret klintīm. Skarbi, bezgala skarbi ir Zviedrijas ziemeļi!
Sala ir neparasta: no rudens līdz jūnija vidum šajā vasarnieku paradīzē mīt tikai viens cilvēks (todien, kad mēs to apmeklējām, nebija neviena!) – zvejo zivis un pieskata mājas. Kaut gan nejauši ciemiņi te parasti neiegriežas, tikai organizētie tūristi. Mašīnu stāvvietā rindā saliktas ķerras: ar auto salā pāri dambim neiebraukt, tāpēc vasarnieki mantas sakrauj ķerrās un stumj tās akmeņainajā kalnā.
Mājiņas sarindojušās gar salas vienu pusi. Pretējā pusē pa stāvu taciņu var uzkāpt kalnā un sasniegt otru, retāku un mazāku koka mājiņu rindu. Gide lūdz minēt, kas tās tādas. Zvejas būdas? Šķūnīši? Neuzminējām vis! Tās ir tualetes. Speciāli būvētas tālāk no ūdens, lai nepiesārņotu vidi, jo salā nav kanalizācijas. Salas viducī pie pašas taciņas vēl viena būdiņa: kad pasaulē nebija sākusies mobilo tālruņu ēra, vasarās pie tās stāvējušas rindas – kā nekā vienīgā iespēja sazināties ar civilizēto pasauli!
Un nu esam salas augstākajā vietā pie slavenā Kugērenes salas labirinta. Kurš un kādēļ to veidojis? Varbūt vietējie zvejnieki te piekopa pagānisko rituālu, lai labāk ķertos zivis? Varbūt tas ir vētru ķērājs, kas pasargāja piekrastes būdiņas no asajām jūras brīzēm? Bet varbūt labirints radies vēlāk, jau kristietības laikā, kad pa šo jūras piekrasti veda skandināvu svētceļnieku ceļi?
Pagaidām noslēpums nav atklāts. Bet labirints ir neparasts, mītisks un vēl iespaidīgāku to padara biezā migla, ko šajā rītā te, šķiet, var griezt kā ar nazi. Domāju, ka tā arī aizbrauksim bez neviena kadra fotoaparātā, taču migla uz brīdi visžēlīgi pašķīrās. Tikai uz mirkli. Es tomēr paguvu!
Ja visā mūsu ceļojumā gar Zviedrijas ziemeļu piekrasti es būtu redzējusi tikai Kugērenes salu un tās labirintu, jau tas vien būtu brauciena vērts!
* * *
Materiāli sagatavoti sadarbībā ar Centrālās Baltijas jūras reģiona pierobežu sadarbības programmas INTERREG projektu «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte».