Zviedrijā to juta uz soļa – šo zemi kari nav postījuši, 1905. gada revolucionāri te pilis nav dedzinājuši, un komunisti baznīcās nav ierīkojuši minerālmēslu noliktavas.
Zeme, ko karš saudzējis (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Hēges apvidus pie Hudigsvallas pilsētas esot Zviedrijā pazīstams ar savām dzelzs atradnēm. Bet kam dzelzs, tam nauda un vara. Tāpēc te dzīvojuši daudzi turīgi cilvēki, kas rūpējušies arī par kultūrvēsturisko vietu saglabāšanu un atjaunošanu. Tā Hēges ciemā jau 18. gs. sākumā vecās koka baznīcas vietā uzbūvēta jaunā mūra celtne, bet vecie baznīcas piederumi un mākslas priekšmeti saglabāti vēl no 13. gadsimta. Starp tiem ir arī sens burinieka modelis, neparasti kokgriezumi un īpatnēji kroņlukturi. Tas viss un vēl daudz vairāk kādreiz agrāk bijis arī Latvijas baznīcās, bet nu kritis par upuri postītājiem un laupītājiem.
Kā parasti, līdzās baznīcai ir kapsēta. Tepat rindās novietoti arī no apkārtnes atvestie rūnakmeņi.
Šim zviedru lauku apvidum raksturīgi arī koka zvanu torņi, kas atrodas nevis virs baznīcas, kā Latvijā ierasts, bet atsevišķi, līdzās baznīcai. Arī arhitektūra torņiem ir neparasta – ar pareizticīgo baznīcām raksturīgo sīpolveida torni. Diemžēl laika zobs sagrauž arī to, ko karš ir saudzējis – Hēges baznīcas koka zvanu tornim jau vajadzīga rekonstrukcija.
* * *
Materiāli sagatavoti sadarbībā ar Centrālās Baltijas jūras reģiona pierobežu sadarbības programmas INTERREG projektu «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte».