Velotūrisma attīstībai valstī ir liels potenciāls (10)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) projektu vadītāja Sigita Šiļvjane uzskata, ka velosipēdu kustība Latvijā ir attīstījusies ļoti strauji, un ar katru vasaru gan pilsētu ielās, gan lielceļu malās var redzēt aizvien vairāk cilvēkus, kuri izvēlas pārvietoties šādā veidā. Latvija ir viena no «zaļākajām» valstīm pasaulē un velotūrisma attīstībai nevajadzētu likt sprunguļus spieķos.

Projektā «Central Baltic Cycling» ZPR izstrādātos velomaršrutus vai to daļas praksē - iestādes organizētos iepazīšanās braucienos - vasaras garumā izmēģināja vairāki simti velokultūras entuziastu.

Aizvadītajos trīs velobraucienos, no kuriem pēdējais no Jēkabpils uz Aizkraukli un atpakaļ, apceļojot abus likteņupes Daugavas krastus, norisinājās no 3.līdz 4.augustam, dalībnieki visā krāšņumā izbaudījuši vairumu Zemgales pērļu. Aktīvākie interesenti, kas piedalījās visos organizētajos pasākumos, piecās dienās veica aptuveni 300 kilometru, apskatot vairāk nekā 20 apskates objektus.

Jūnija vidū ceļojums no Jelgavas uz Dobeli un Tērveti sniedza ieskatu «klasiskajā» Zemgalē - līdzenā un arumiem pilnā zemienē, kas papildināta ar pauguraino Tērvetes apvidu. 29.jūnijā vairāk nekā 100 dalībnieku ieskatījās Zemgales majestātiskumā, un viesojās Bauskas, Mežotnes un Rundāles pilīs. Savukārt garāko maršrutu - aptuveni 160 kilometrus -, pa ceļam piestājot Staburaga piemiņas vietā, Aizkrauklē, Koknesē, Likteņdārzā un Jēkabpilī sportiskākie tūristi veica 3. un 4.augustā.

Daļa no dalībniekiem devās visos piedāvātajos braucienos, spītējot citiem pasākumiem, kas atsevišķās nedēļas nogalēs pārklājās ar organizētajiem tūrisma izbraucieniem. Viena no tādām - Inga Baumane - akcentē, ka, lai arī nokļūšana līdz sākumpunktam vienalga veikta ar automašīnu, velotūrisms un pedāļu mīšana kopumā ir veids, kā būt tuvāk dabai un izbaudīt vienu no zaļākajām valstīm pasaulē. Savukārt jelgavniece Klinta Dirnēna cer, ka šādas aktivitātes veicinās lokālpatriotismu: «Ne visi var brīvdienas atļauties pavadīt pie okeāna. Var vienkārši atvērt karti, aplūkot kādu maršrutu, izvēlēties piemērotāko, un to teju bez maksas apskatīt vienas vai vairāku dienu garumā.»

Projekts «Velomaršrutu tīkla attīstība un uzlabošana Centrālbaltijas teritorijā» («Central Baltic Cycling») tiek īstenots Centrālās Baltijas jūras reģiona «INTERREG IV A» programmā, projekta kopējais budžets partneriem ir 1 497 889 eiro, no kuriem 1 161 001 eiro līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projektā iesaistījušies partneri no Latvijas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas.

Komentāri (10)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu