Jerlepas piecu ceļu krustcelēs (Igaunijas ziemeļdaļā, netālu no Jerlepas ciema) bieži vien stāv kāds autobuss un apkārt klīst tūristi ar fotoaparātiem vai videokamerām. Runā, ka pat mūsdienās te īstajās naktīs šiverējot balti tērptas sievietes un veicot savus maģiskos rituālus.
Lai burvestība piepildītos, līdzi vajagot ņemt arī vērpjamo ratiņu. Un tad kā jau burvestībās tas pieņemts: pret rītiem, pret vakariem...
Vērtīgākais guvums šajā ceļu krustojumā bijis pūķis, kurš, mājās aizgādāts, gādājis par veiksmi un turību. Ja kādam no apkārtnes saimniekiem pēkšņi kā no gaisa radusies bagātība, citiem atklāsme bijusi rokā: tas viņiem no Jerlepas pūķa! Tiesa, arī burvestībās nekas nenāk par velti: pūķi vajadzējis sūtīt pie kaimiņiem mantu zagt. Ja kāds, labu gribēdams, to nedarījis, pūķis pašu saimnieku varējis ielikt savā maisā un aizraut pa gaisu!
Labā ziņa ir tā, ka Jerlepas krustojums ikdienā ir parasta ceļu sateces vieta – ne te kāds spokojas, ne te avārijas bieži notiek. Varbūt vienīgi jāuztaurē kādam tūristam, kurš aizrāvies fotografēdams.
Bet pilnmēness naktīs, ceturtdienās – tad nu gan...
Latvijā par dažiem ceļu krustojumiem arī klīst tādi raganīgi nostāsti, tikai neesmu dzirdējusi, ka kāds no tiem būtu izsludināts par tūristu pulcēšanās un apskates vietu.
* * *
Materiāli sagatavoti sadarbībā ar Centrālās Baltijas jūras reģiona pierobežu sadarbības programmas INTERREG projektu «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte».