Muhu salas magnēti (4)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Autores foto

Mēs apskaužam igauņus Sāmsalas dēļ, tāpat kā visu pārējo salu dēļ – kam nav neviens jūras salas, tie prot novērtēt. Un tikai retais zina, kādus dārgumus piedāvā mazā Muhu sala, kurai mēs nevērīgi paskrienam garām, traukdamies uz Sāmsalas pusi....

Muhu sala: 22 kilometrus gara, 17 km plata, apmēram pusotra tūkstoša iedzīvotāju. No ledus laikmeta lediem atbrīvojusies pirms 8 tūkstošiem gadu, bet kopš 19. gs. beigām dambis to savieno ar Sāmsalu. No kontinenta gan jābrauc ar prāmi (no Virtsu ostas), bet tie kursē diezgan bieži un ir gana lieli – visiem pietiks vietas.

Nokļūstot Muhu salā, uzreiz griežam iekšā tuvējā Koguvas ciemā un pēkšņi jūtamies it kā atsviesti kādu gadsimtu vai divus atpakaļ. Elektrība gan ir, kafijas automāts darbojas un viesu nama istabās guļam gultiņās uz mīkstiem matračiem, nevis uz salmu maišeļiem. Bet šie akmens žogi, apsūnojušie niedru jumti, aka ar vindu, laivas vraki piekrastē un uz žogiem... Un vasaras vakara klusums, kad brīžam dzirdi tikai odu sīkoņu un savus sirdspukstus.

Nav nekāds brīnums, ka Juhans Smūls, šeit dzimis un audzis, kļuvis par ievērojamu igauņu rakstnieku!

Cik žēl, ka mūsu Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vakaros slēdz ciet vārtus viesiem aiz muguras! Igauņiem Koguvas etnogrāfiskais ciems ir dzīvs dienās un naktīs – te dzīvo vietējie iedzīvotāji (nevis dežurē, bet tiešām dzīvo!) un netrūkst arī tūristu. Tiesa gan, galvenā nodarbošanās Koguvas ciema iedzīvotājiem ir tūrisms – mēs esam viņu darbs un maize. taču to pat nejūt. Te viss šķiet (un ir!) īsts. Ejot uz jūru, mūsu sarunas te kļūst apcerīgas un klusākas nekā parasti. Apkārtējā vide prasa mieru.

Personiska atzīšanās: projekta «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte» gaitā mēs ceļojām pa trim valstīm, redzējām desmitiem svētvietu (varbūt pat simts?), daudz ko uzzinājām, vēl vairāk sajutām. Tomēr tieši vakars un nakts Muhu salas Koguvas ciemā man paliks iecirsts atmiņā kā akmenī. Tik labi tur jutos!

Neskrieniet pāri un garām uz lielo Sāmsalu, apstājieties kaut uz brīdi Muhu salā. Nē, ar brīdi tomēr būs par maz, palieciet uz nakti!

* * *

Materiāli sagatavoti sadarbībā ar Centrālās Baltijas jūras reģiona pierobežu sadarbības programmas INTERREG projektu «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte».

Komentāri (4)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu