Repše: Pēc Valsts kontroles ziņojuma jāpievērš nopietna uzmanība Valsts kases darbam

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Valsts kontroles revīzijā par 2012.gada valsts budžeta izpildi secinātais, ka no valsts budžeta nesaimnieciski izlietoti 52 miljoni latu, samaksājot tos kredītiestādei AS «Liepājas metalurgs» vietā, norāda uz vairākām acīmredzamām problēmām un liek pievērst nopietnu uzmanību Valsts kases rīcībai un darba metodikai, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja biedrības «Latvijas attīstībai» vadītājs un bijušais finanšu ministrs Einars Repše.

«Valsts kontroles atzinumā liela deva kritikas veltīta Valsts kasei, un tam ir jāpievērš nopietna uzmanība. Valsts kase savā atzinumā par galvojuma izsniegšanu «Liepājas metalurgam» bija sniegusi visumā pozitīvu un galvojuma izsniegšanu atbalstošu atzinumu,» sacīja Repše.

Viņš piebilda, ka 2009.gadā Valsts kase bija veikusi izvērtēšanu un arī bija atbildīga par visu nepieciešamo līgumu sagatavošanu. «Tas bija Valsts kases pienākums - organizēt galvojuma izsniegšanu un sagatavot visus nepieciešamos dokumentus. Ja patlaban par šiem dokumentiem ir kritika, tad Valsts kasei būtu rūpīgi jāizvērtē savas procedūras un veiktais darbs,» skaidroja Repše.

Bijušais finanšu ministrs nevarēja komentēt, uz kādu politisko spiedienu norāda Valsts kontrole, norādot, ka viņam nav zināms, kuri politiķi būtu izdarījuši šādu spiedienu, taču uzsvēra, ka viņš līdz pat pēdējam brīdim nav bijis noskaņots pozitīvi par valsts galvojuma izsniegšanu «Liepājas metalurgam» līdz nebija saņēmis pozitīvo Valsts kases atzinumu.

«Biju noskaņots pret galvojuma izsniegšanu, taču bija Saeimas lēmums, galvojums bija paredzēts likumā par valsts budžetu, Valsts kase bija rūpīgi strādājusi un devusi atzinumu, ka šis galvojums ir nepieciešams, sarūpējusi nepieciešamās ķīlas, kas nosedza riskus. Šādos apstākļos es kā finanšu ministrs nevarēju vienpersoniski pārkāpt likumu un uzņemties atbildību par neīstenotas uzņēmuma modernizācijas iespējamām sekām,» sacīja Repše.

Viņš norādīja, ka Valsts kase uzņēmuma bija pārbaudījusi arī pēc stresa scenārija un atbilstoši tam nolēmusi, ka projekts ir dzīvotspējīgs. «Lai par to pārliecinātos, zvanīju Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Āboliņam un lūdzu tam apstiprinājumu, ko Āboliņš arī sniedza,» skaidroja eksministrs.

Repše arī norādīja uz vēl vienu būtisko aspektu - valsts galvojuma nodrošinājumu ar ķīlu. «Atzinumā bija teikts, ka valsts galvojums ir pilnībā nodrošināts ar ķīlu un pat ar uzviju to pārsniedz. Ja šodien dzirdam, ka Valsts kase ir paļāvusies uz tāda auditora, kurš bijis cieši saistīts ar uzņēmumu, tas liecina par nopietnu Valsts kases kļūdu un neprofesionalitāti. Tagad ir jautājums Valsts kasei - kur tad ir šīs ķīlas, ja tās patlaban nespēj nosegt riskus,» sacīja Repše.

Tāpat Repše norādīja, ka neatbildēts paliek jautājums, kāpēc nav veikta pienācīga valsts galvotā kredīta tālākā uzraudzība. «Kāpēc nav bijuši savlaicīgi brīdinājumi, kāpēc par uzņēmuma maksātspējas problēmām bija jāuzzina tikai tad, kad tas vairs nevarēja maksāt elektrības rēķinus? Šaubos, ka tas liecina par profesionālu uzraudzību,» uzsvēra Repše.

Viņš piebilda, ka ceturtā būtiskā problēma, ko atklāj Valsts kontroles revīzija un kas ir valdības un Saeimas kompetencē - valstī acīmredzami nestrādā maksātnespējas process.

«Ja gadu ir zināms par «Liepājas metalurga» maksātspējas problēmām, tad kāpēc valsts kā galvenais nodrošinātais kreditors līdz šim nav spējusi pārņemt uzņēmumu savā īpašumā un veikt tā sanāciju? Patlaban tiek vilcināts laiks, kas var novest pie tā, ka uzņēmums var tikt izpārdots pa daļām un faktiski likvidēts, nevis ātri un efektīvi pārņemts un atveseļots. Valdības un Saeimas uzdevums būtu steidzamā kārtā labot šo likumdošanas nepilnību. Patlaban maksātnespējas likumdošana strādā maksātnespējas administratoru labā, nevis valsts ekonomikas interesēs,» uzsvēra Repše.

Viņš piebilda, ka valsts veselu gadu ir muļļājusies ap «Liepājas metalurga» problēmām un nav spējusi tās atrisināt. «Tas liecina par galēju valdības mazspēju vai arī maksātnespējas likuma neatbilstību,» uzsvēra Repše.

Jau ziņots, ka, izvērtējot politiķu un amatpersonu rīcību saistībā ar galvojuma piešķiršanu AS «Liepājas metalurgs» (LM), Valsts kontrole secinājusi, ka politiķi un amatpersonas galvojumu uzņēmumam centušies piešķirt par katru cenu.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa šodien žurnālistiem atzina, ka 2009.gada nogalē piešķirtais valsts galvojums LM ir spilgts piemērs nesaimnieciskai rīcībai ar nodokļu maksātāju naudu. «Rūpīgi izsekojot galvojuma izsniegšanai, atklājās, ka politiķu un amatpersonu rīcība liecina par vēlmi izsniegt galvojumu par katru cenu,» paziņoja Krūmiņa. Tādējādi tikuši ignorēti ne tikai iespējamie riski, bet arī pārkāptas normatīvo aktu prasības.

Tāpat Valsts kontroliere norādīja, ka Valsts kases atzinums par galvojuma sniegšanu ir vērtējams kā atbalsts plānotajiem aizdevumiem, jo nevienam no atzinumiem nav bijis pievienots atteikuma vēstules projekts, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādos gadījumos ir jāpievieno, ja galvojuma sniegšana netiek atbalstīta.

Valsts kontrole ir vērsusies arī Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt amatpersonu un citu iesaistīto personu atbildību galvojuma iesniegšanā, kas radījis zaudējumus valsts budžetā.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā par 2012.gada valsts budžeta izpildi secinājusi, ka no valsts budžeta nesaimnieciski izlietoti 52 miljoni latu, samaksājot tos kredītiestādei AS «Liepājas metalurgs» vietā.

Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) adresētajā ziņojumā valsts kontroliere Elita Krūmiņa cita starpā norāda, ka valsts galvojumu piešķiršanas un uzraudzības sistēma nav caurskatāma un izsekojama. Revīzijas laikā tika konstatēti būtiski trūkumi valsts galvojumu piešķiršanas un piešķirto galvojumu uzraudzības procesā. Šie trūkumi ir izraisījuši aizdevumu ar zemu atmaksas iespējamību būtisku pieaugumu pēdējā pusotra gada laikā un iespējamo valsts saistību apjoma (gadījumā, ja aizdevumu saņēmēji nespētu veikt aizdevumu atmaksu) pieaugumu līdz 190 miljoniem latu.

«Liepājas metalurgs» nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja «Liepājas metalurga» vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai «UniCredit» - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu «Prudentia Advisers».

Uz augšu