Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) ieceri veidot īpašu krīzes fondu, izmantojot jaunievedumu - īpašu finanšu disciplīnas instrumentu - ar decembri no tiešmaksājumiem, kuri lielāki par 2000 eiro gadā, tiks atskaitīta 4% nodeva, informēja Lauku atbalsta dienesta vadītāja Anna Helviga-Vītola.
«Tā ir aktualitāte, kas skars šīs sezonas tiešmaksājumus. Tā nav patīkama ziņa, turklāt sezonas noslēgumā. Tomēr domāsim pozitīvi - ja Latviju skar nozares krīze, būs rezerve, no kuras kaut ko saņemt atpakaļ,» sacīja LAD vadītāja.
Attiecīgajā ES regulā paredzēts, ka katru gadu 400 miljoni eiro jāparedz krīzes rezervei, kura tiek finansēta no minētā instrumenta.
Lai nodrošinātu līdzsvarotāku maksājumu sadali starp mazo un lielo atbalstu saņēmējiem, tiešo maksājumu korekciju piemēro vienīgi maksājumiem, kas pārsniedz 2 000 eiro, lai gan sākotnēji Briselē ticis apspriests 5000 eiro slieksnis. Iemaksas veidos krīzes fondu pašreizējam gadam, savukārt, ja finansējuma izmantošana nebūs nepieciešama, fondā iemaksātā nauda nākamajā gadā tiks atmaksāta konkrētajai saimniecībai.
Kā skaidroja Helviga-Vītola, jaunā nodeva tiks atskaitīta jau no decembrī izmaksājamiem tiešmaksājumu atbalstiem.
«Jaunās finanšu disciplīnas nosacījums stāsies spēkā jau no 1.decembra, līdz ar to esam nepatīkami pārsteigti, ka jāsāk atskaitījumi jau tagad, lai gan vēl īsti nav skaidrības par galīgajiem krīzes fonda nosacījumiem,» atzina LAD vadītāja.
Patlaban tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 186 lati par hektāru. Plānots, ka, sākot ar 2014.gadu, par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro (76,3 latus), 2015.gadā - 127 eiro (88,9 latus), 2016.gadā - 144 eiro (100,8 latus), 2017.gadā - 161 eiro (112,7 latus), 2018.gadā - 178 eiro (124,6 latus), 2019.gadā un 2020.gadā - 196 eiro (138 latus).
