Pļaviņš: Turnīra pēdējā dienā pirmos divus mačus aizvadījām nepaēduši (7)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: FIVB

Latvijas pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš pēc atgriešanās no Pasaules kausa posma Durbanā (DĀR), kur pārī ar Aleksandru Soloveju tika izcīnītas sudraba godalgas, sarunā ar «Apollo» izteicās, ka finālā viņi paši nav izmantojuši savas iespējas, lai pabeigtu maču jau otrajā setā. 

Aizvadītās nedēļas nogalē Pļaviņš/Solovejs turnīrā Durbanā izcīnīja sešas uzvaras un piedzīvoja divus zaudējumus. Abus pret citu Latvijas pāri - Aleksandru Samoilovu/Jāni Šmēdiņu, kuri posmā izcīnīja zelta medaļas.

«Izlēmām doties uz Durbanu, jo mums bija garantēta vieta pamatturnīrā. Es biju trenējies un aizvadījis spēles Turcijā, bet Saša strādāja tepat, Latvijā ar Aigaru [Birzuli]. Nedomāju, ka mums īpaši nepieciešami kopīgi treniņi, jo iepriekš esam daudz trenējušies un spēlējuši kopā. Jā, nedēļu pirms turnīra trenējāmies kopā, taču tas diez vai bija noteicošais, jo tāpat viens otru ļoti labi zinām,» stāsta Mārtiņš.

«Tas, ka bijām vienā apakšgrupā ar Samoilovu/Šmēdiņu, bija labi, jo tādā gadījumā izslēgšanas spēlēs mēs nevarējām tikties pirmajā vai otrajā kārtā. Pārējās komandas apakšgrupā bija tādas, kuras ir jāvinnē, ja vēlamies kaut ko sasniegt

«Otrajā kārtā pret itāliešiem Andrea Tomati/Aleksu Rangjēri nebijām favorītu lomā, jo pretinieki turnīrā bija izlikti ar augsto, piekto numuru. Taču mēs pret viņiem jau bijām spēlējuši Maskavas posmā, kur zaudējām trīs setos, tādēļ bija pārliecība, ka varam cīnīties ar viņiem. Turklāt iepriekšējā dienā, kad vēl nezinājām, kādi būs izlozes rezultāti, mēs redzējām viņu spēli pret austriešiem un izdarījām secinājumus,» skaidro Pļaviņš. «Tas nostrādāja. Tāpat nostrādāja arī tas, ka spēle bija plkst. 6.00 no rīta. Varbūt bijām vairāk pamodušies nekā citi.»

Sestdien Latvijas duetam nācās aizvadīt četras spēles, kas drīzāk atbilst «Saulkrastu kokteiļa» grafikam nevis Pasaules kausa posmam. «Tas bija ļoti grūti. Pamodāmies vēl pirms tika pasniegtas brokastis. Nospēlējām maču, aizgājām nomazgāties un uzzinājām, ka pēc 15 minūtēm atkal jāspēlē, tādējādi pirmos divus mačus aizvadījām nepaēduši. Četras spēles aizvadīt par 100% ir ļoti grūti. Pēc uzvaras pār itāliešiem otrajā spēlē likās, ka spēka vairs nav, taču papildus spēku deva tas, ka brazīlieši Elisons/Vitors Felipe bija zaudējuši ķīniešiem. Sapratām, ka arī tā komanda mums ir jāuzvar

«Pirmajā dienā spēlē pret Sašu un Jāni bija pamatīgs lietus. Mēs bijām maz trenējušies ārā, tādēļ bija grūti spēlēt un viņi izcīnīja likumsakarīgu uzvaru. Turklāt Sašam un Jānim vajadzēja pirmo vietu apakšgrupā un viņi bija ļoti koncentrējušies tam, lai to sasniegtu,» atzīst Mārtiņš. «Finālā ļoti labi nospēlējām tieši pirmā seta beigas, bet otrajā setā mazliet «ielūzām». Gan man, gan Sašam bija pa vienam punktam, kuri bija 100% mūsējie, taču tos neguvām... Ja abi tos būtu paņēmuši, tad vinnētu arī otro setu. Tas neizdevās un mēs «ielūzām», bet viņi pamodās.»

«Turnīrā mums veicās ar to, ka pretī nāca pāri, pret kuriem zinājām, kā jāspēlē. Pretinieki daudz servēja uz Sašu, bet viņš nospēlēja ļoti labi. Pusfinālā Sašam bija drusku vieglāk, jo lielu mača daļu čehi spēlēja arī uz mani, tādējādi uzbrukumā sanāca 50 uz 50. Turklāt mēs novērtējām, ka čehiem tā arī bija trešā spēle lielā karstumā, bet viņu bloķētājam [Premislam Kubalam] ir jau 40 gadi. Pirmā seta vidū viņš vienkārši «salūza», bet mačā par trešo vietu viņi nepiedalījās.»

«Par nākamās sezonas sākumu šobrīd jautājumu nav, jo Hermanam Egleskalnam turpināsies zāles volejbola sezona, tādēļ uz pirmajiem posmiem došos kopā ar Sašu. Kad atbrauks Egleskalns, tad jau skatīsimies. Patrenēsimies un tad varēsim izdarīt secinājumus,» piebilst Pļaviņš.

Komentāri (7)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu