Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10980892t1h6937.jpg)
Kubā ikgadējais karnevāls kādā ciemā netālu no Havanas beidzas visai savdabīgi - ar bērēm, kurās apglabā dzīvu cilvēku.
Sākot ar 1984.gada 5.februāri šajā ciemā ik gadu agrā rītā uz kapiem dodas bēru procesija, to pavada muzikanti. Viss ir kā īstās bērēs - sērojoša atraitne stāsta, ka viņas vīrs ir bijis jauks un mīlošs, spēlē sēru mūzika, izrakts kaps, zārks rotāts ar ziediem. Ir tikai viena atšķirība - nelaiķis ir dzīvs.
Pirms zārku ar dzīvo nelaiķi nolaiž kapā, viņs atver muti un dārgie aizgājēji viņam šīs zemes gaitas ļauj beigt ar dažām lāsēm ruma, to no pudeles lejot mutē. Bēres beidzas priecīgi - nelaiķis atdzimst un kāpj ārā no kapa.
Nelaiķis savu lomu spēlē jau kuro gadu, viņa darba devējs dod pat brīvdienu. Pats galvenās lomas tēlotājs saka, ka atdzimšana ir lieliska sajūta.