Eiropas prinči pret Amerikas <i>džoniem</i>

FOTO: R. Oliņš/Apollo

Piektdienas preses konferencē pirms Bahreinas GP Adrianam Ņūijam lūdza salīdzināt jaunos F1 tehniskos noteikumus ar dažiem iepriekšējiem. Adresāts bija izvēlēts precīzi – ar Ņūija radītajām «Williams», «McLaren» un «Red Bull» formulām čempiona titulus izcīnīja Naidžels Mansels un Alēns Prosts 90 gadu sākumā, Mika Hakinens tās pašas desmitgades beigās un pēdējos četrus gadus arī Sebastians Fetels.

Principā Ņūija atbildē nebija nedzirdētu lietu – hibrīda dzinēja mašīna, kas šobrīd būtībā ir F1 formula, lielu daļu izmaksu veido akumulatoru ražošana, kas šo procesu padara tik dārgu. Turklāt, vai tas ir videi draudzīgs process, lielā mērā ir atkarīgs, cik daudz ar šādu dzinēju nobrauc, vai tas notiek pārsvarā uz šosejām ar daudzmaz vienādu ātrumu, vai pilsētā, regulāri apstājoties un paātrinoties. Tā kā apgalvot, ka šādas hibrīddzinēja formulas ir zaļas, ir pārsteidzīgi un ļoti vienkāršoti. Pilnīgi noteikti ir citi veidi, kā padarīt mašīnas zaļākas un mazāk degvielu patērējošas. Tās var radīt vieglākas, ar mazāku aerodinamisko pretestību – lietas, ko tik lieliski pieprot F1. Šajā gadījumā, pateicoties akumulatoriem, formulas ir kļuvušas par 10% smagākas.

Manuprāt, degvielas patēriņa efektivitāte, stratēģija, ekonomiska braukšana un citas līdzīgas lietas lieliski atbilst 24 stundu sacīkstēm. F1 būtu jābūt aizraujošai izrādei, kur cilvēks un mašīna mēģina sasniegt maksimumu katrā atsevišķā aplī. Tā aerodinamikas ģēnijs.

Tomēr ir skaidrs, ka jaunie notikumi ir uz palikšanu. Un, lai cik tas nebūtu dīvaini, arī ASV galvenajās autosacīkstēs, NASCAR, arī ļoti nopietni tiek domāts par efektīvākiem dzinējiem, jaudas samazināšanu, mazākām izmaksām un labāku izrādi faniem. Tomēr ir viens liels BET un divas lielas atšķirības starp it kā līdzīgām lietām F1 un NASCAR. Ar kolēģi Ģirtu Timrotu mums šķita, ka šīs divas atšķirības radās jau autosporta pirmsākumos Eiropā un Amerikā.

Pašas pirmās sacīkstes abās pusēs Atlantijas okeānam bija noklūšana no punkta A uz punkta B un dažos gadījumos atpakaļ uz punktu A. Eiropā par pirmajām sacīkstēm tiek uzskatīts 127 km brauciens no Parīzes uz Ruānu 1894. gada 22. jūlijā, kurā uzvarēja Dionas grāfs Žils Albērs. 1907. gadā piecas mašīna devās 15000 km garajā ceļā no Pekinas uz Parīzi. Šajā braucienā uzvarēja itāļu princis Luidži Markantonio Frančesko Rudolfo Scipione Borgēze.

Amerikā par pirmajām sacīkstēm tiek uzskatīts 87 km brauciens no Čikāgas dienvidiem līdz Īvenstonas pilsētiņai un atpakaļ, kurā uzvarēja divriteņu izgatavotājs Frenks Durjē (neskatoties uz francisko uzvārdu, ne grāfs un arī ne princis). Eiropa turpināja ar Targa Florio trīs 72 km apļiem, pasaulē pirmo «Grand Prix» – 1906. gada Francijas GP ar sešiem 103 km apļiem. Un, kaut arī pasaulē pirmā speciāli sacīkstēm celtā trase 1907. gadā tika atklāta Bruklendā, Anglijā, Milvoki vienas jūdzes ovāls, un protams, 1911. gadā atvērtais Indianapolisas treks pārvērta sacīkstes ASV.

Eiropā Targa Florio un Mille Miglia lēnām transformējās rallijos, bet Amerikā par autosporta sirdi kļuva Ziemeļkarolīnas izdedžu ovāli. Eiropas sacīkšu popularitāti lielā mērā joprojām noteica prinču un grāfu sēšanās pie «Alfa Romeo», «Bugatti» un «Mercedes-Benz» stūres, kamēr Amerikā Džons, Frenks un Bobijs katrs savā šķūnī varēja saķīlēt braucamo un vēlāk trasē pierādīt, kurš te ir karalis.

Un, kā jau Amerikā pierasts, šovi, vai tas būtu futbols, basketbols vai autosacīkstes, uz kuriem nenāk skatītāji, ilgi nepastāv. Bet F1 ļoti būtiski ir atrast šeihus, prezidentus un citus milzīgu maku turētājus, kas par viesošanos attiecīgajā valstī un pilsētā būtu caurmērā ar mieru noskaitīt 20-30 miljonus zaļu naudiņu. Un rūpēties, lai BMW pēdās nesekotu «Ferrari», «Renault» un «Mercedes», bet «Honda» gribētu atgriezties.

Tāpēc, neskatoties uz to, ka riepas, degvielu un izmaksas taupa gan F1, gan NASCAR, pirmajā gadījumā tribīnēs vai pie TV ekrāna un alus kausa vairāk runā par dubultiem difuzoriem, Ņūija antispārniem un «Mercedes» turbīnām, bet otrajā gadījumā par to, cik labs ir Džimijs Džonsons, Džefs Gordons vai Tonijs Stjuarts.

Ķīnas «Grand Prix» kanālā «Viasat Sport Baltic»

  • Piektdien, 18. aprīlī, plkst. 3.55 F1 Ķīnas GP 1 .treniņbraucieni
  • Piektdien, 18. aprīlī, plkst. 7.55 F1 Ķīnas GP 2. treniņbraucieni
  • Sestdien, 19. aprīlī, plkst. 4.55 F1 Ķīnas GP 3. treniņbraucieni
  • Sestdien, 19. aprīlī, plkst. 7.55 F1 Ķīnas GP kvalifikācija
  • Svētdien, 20. aprīlī, plkst. 8.50 F1 Ķīnas GP
Uz augšu