Šoruden gaidāmajās Saeimas vēlēšanās partijām klāsies grūtāk nekā sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, uzskata politikas eksperte Iveta Kažoka.
Politikas eksperte: Saeimas vēlēšanās partijām klāsies grūtāk (37)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa ir pārliecināta, ka Saeimas vēlēšanām partijas gatavosies daudz nopietnāk, taču līdz tam spēcīgākajām partijām būs jāatrisina līderības problēma, savukārt tām, kuras uzrādījušas visai pieticīgus rezultātus EP vēlēšanās, sestdien notikušais balsojums varētu būt krietni iedragājis nākotnes izredzes iekļūt Saeimā.
«Manuprāt, «Vienotība» ļoti pelnīti ieguva labus rezultātus, jo nopietni izturējās pret EP vēlēšanām - pirmkārt, tas izpaudās spēcīgā sarakstā, ko būtu grūti pārspēt, jo ne katrai partijai ir bijušais premjerministrs, kas sabiedrībā joprojām ir ļoti populārs. Otrkārt, «Vienotība» salīdzinoši labi komunicēja ar saviem vēlētājiem, skaidrojot, kāpēc ir vērts nākt uz vēlēšanām. Protams, «Vienotības» vēlētājam ir sava specifika - caurmērā tas ir mobilizētāks un apzinīgāks apmeklētības ziņā nekā citu partiju elektorāts,» norādīja Kažoka.
Kaut arī «Vienotībai» šīs vēlēšanas bijušas ārkārtīgi veiksmīgas, tomēr tas vēl neko daudz neliecina par Saeimas vēlēšanām. Arī Saeimas vēlēšanās «Vienotībai» prognozējams labs rezultāts, taču tas nebūs tik pārliecinošs kā EP vēlēšanās, jo arī citas partijas pret Saeimas vēlēšanām izturēsies nopietnāk.
»«Vienotībai» ir jāatrisina «pēcdombrovska ēras» politiskās līderības problēma - vai «Vienotība» uz vēlēšanām dosies [premjerministres Laimdotas] Straujumas vadībā, vai sarakstu līderu jautājums tiks atrisināts kaut kā citādi. EP ir liela uzvara, kas uz Saeimas vēlēšanām partijas dod labas pozīcijas - skaidrs, ka «Vienotību» diezgan daudzi uzskata par labāko starp pieejamām alternatīvām, bet «Vienotībai» svarīgi nepazaudēt šo reputāciju,» skaidroja Kažoka.
Politiskās līderības problēma būs jārisina arī «Saskaņai». «Kad «Saskaņas» vēlētājs redz [Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu] Ušakovu sarakstā, viņš disciplinēti dodas uz vēlēšanām, jo personalizē, uzticas un balso par Ušakovu. «Saskaņai» šajās vēlēšanās bija daudz spēcīgu politiķu, bet viņiem nav iespējams «Saskaņas» partijā izaugt par jauniem līderiem, jo līderība monopolizēta divu cilvēku - Jāņa Urbanoviča un Nila Ušakova - rokās. «Saskaņā» ir arī brīvi domājoši, mūsdienīgi cilvēki, bet viņiem nav izredžu sevi pierādīt vadošās lomās, jo salīdzinājumā ar citām partijām vēlētājs par šiem cilvēkiem uzzina daudz mazāk nekā par līderiem,» norādīja politikas eksperte.
Neredzot Ušakovu un daudzus uzrunājošus jautājumus EP kampaņā, likumsakarīgi, ka daļa «Saskaņas» vēlētāju neuzskatīja par vajadzīgu atnākt uz vēlēšanām, pauda Kažoka, taču vienlaikus norādīja, ka pret Saeimas vēlēšanām arī «Saskaņa» izturēsies nopietnāk. «EP vēlēšanas ir bīstams signāls, kas liecina, ka tikai par zīmolu vēlētāji nebalsos. «Saskaņai» jādomā, kā mobilizēt vēlētāju. Iepriekšējos gados, ja neskaita pašvaldību vēlēšanas, Saeimā «Saskaņas centrs» kā partiju apvienība ar kopīgām pozīcijām neizcēlās,» piebilda Kažoka.
Tikmēr, piemēram, Tatjanas Ždanokas pārstāvētajai Latvijas Krievu savienībai iekļūšana EP ir vienīgais eksistences attaisnojums - Saeimas un pašvaldību vēlēšanu rezultāti liecina, ka bez Ždanokas vēlētājs par šo partiju nebalso.
Politikas eksperte ir skeptiska par naudas lomu politikā un tās spēju ievest kādu politisku spēku parlamentā. Ivetas Grigules (ZZS) piemērs liecina, ka masīvas individuālās kampaņas var palīdzēt uzvarēt partijas iekšējā konkurencē, bet politisko spēku savstarpējā konkurencē kampaņām var būt mazāka nozīme. «Spilgtākais piemērs ir «Latvijas attīstībai» - tā jau ilgi, pamatīgi un dārgi reklamējas visdažādākajos veidos un medijos, bet, par spīti ieguldītajiem resursiem, ieguvusi nedaudz vairāk kā 2% balsu, kas partijai ir diezgan traģisks iznākums,» norādīja Kažoka.
Vismaz četrām partijām neveiksme EP vēlēšanās varētu krietni iedragāt nākotnes izredzes. «Latvijas attīstībai», «Reģionu apvienībai», Aleksandra Mirska pārstāvētajai «Alternative» un Alfrēda Rubika «Latvijas Sociālistiskajai partijai» šīs vēlēšanas bija izšķirošas, lai parādītu, ka Saeimas vēlēšanu kontekstā ar tām ir vērts rēķināties kā ar nopietniem spēlētājiem, taču, tā kā šīs partijas šo misiju nav izpildījušas, arī Saeimas vēlēšanās tām «nekas daudz nespīd», uzskata Kažoka.
Minētajām partijām, īpaši «Latvijas attīstībai», kas pamatīgi ieguldījusi atpazīstamības un reputācijas nostiprināšanā, šie ir liktenīgi rezultāti, kas nedod sevišķas manevra iespējas uzsist sev cenu citu partiju acīs pirms Saeimas vēlēšanām. «Ja «Reģionu apvienība» un «Latvijas attīstībai» būtu startējušas labi un ieguvušas kādu mandātu vai tuvu 5%, šīs partijas varētu runāt par kopīgu sarakstu ar citām partijām, «izsitot» labus nosacījumus, bet šajā situācijā neviens viņus par draudu neuztvers, kas ir skumīgs rezultāts,» domā politikas eksperte.
Kā ziņots, «Vienotība» pārliecinoši uzvarējusi EP vēlēšanās ar 46,19% vēlētāju atbalsta. Par «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nobalsojuši 14,25%, par «Saskaņu» - 13,04%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 8,26%, bet par Latvijas Krievu savienību (LKS) - 6,38%.
Savukārt par eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska pārstāvēto «Alternative» nobalsojuši 3,73% pilsoņu, «Latvijas Reģionu apvienību» atbalstīja 2,49%, partiju «Latvijas attīstībai» - 2,12%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja 1,54% vēlētāju.
Kopumā nobalsojuši 445 225 vēlētāji jeb 30% balsstiesīgo.
EP vēlēšanām Latvijā bija reģistrēti 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauti 170 deputātu kandidāti. Tādējādi uz vienu no astoņām Latvijas EP deputātu vietām pretendēja vidēji 21 deputātu kandidāts. EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura jāievēl astoņi deputāti. Visās ES dalībvalstīs kopā EP jāievēl 751 deputāts.