Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10996096t1hdbba.jpg)
Krūšu palielināšana ar implantu palīdzību vēl aizvien ir viena no populārākajām plastiskajām operācijām. Ik gadu Baltijas valstīs noris aptuveni 2000 operāciju krūšu formas koriģēšanā. Salīdzinājumam, Amerikā katru gadu tiek realizētas 300 000 operācijas krūšu palielināšanā ar implantiem. Pēc statistikas, katra trešā meitene pieļauj ideju par operācijas iespējamību, savukārt katra otrā piekristu operācijai ar nosacījumu, ja viņai to piedāvātu bezmaksas, raksta [s:48347]
Šoreiz mēs apkopojām «Premium Medical» pacienšu reālās atsauksmes, kurām pēc operācijas jau ir pagājis zināms laiks. Kas kļuva par noteicošo lēmuma pieņemšanā par operācijas norisi? Kas no operācijas perioda palika atmiņā visspilgtāk? Vai māc nožēla par padarīto un ko varētu novēlēt potenciālajām plastisko ķirurgu pacientēm? Kādas izmaiņas sekoja pēc krūšu palielināšanas?
Lilija, 35 gadi, 1 gads pēc operācijas
«Ceļš līdz operācijai bija pārdomu un šaubu pilns. Tas nebija spontāns lēmums. Pārdomas stiepās divarpus gadu garumā. Studēju atsauksmes dažnedažādākajos forumos, pētīju bildes pirms un pēc. Visbeidzot, 2013. gada maijā sapratu, ka mans laiks ir pienācis – nebija ne baiļu, ne pārdzīvojumu. Biju trīs konsultācijās pie trim ķirurgiem. Izvēli izdarīju intuitīvi un nekļūdījos. Viss noritēja dabiski: plāns un nauda uzkrāšana. Neaizmirstamākās bija pēcoperācijas dienas, kad sāpju sajūtas miksējas ar prieku: «Jā, es tik tiešām to paveicu!». Nepārtraukti pētīju sevi spogulī caur kompresijas veļu, ar vēl neskaidrām aprisēm, tomēr saviļņojošu pārliecību par lielisku rezultātu. Vēl ne reizi nebiju nožēlojusi par rezultātu. Es un dakteris vienojāmies par pareizo izmēru un formu. Esmu absolūti apmierināta!
Kopš tā laika novēroju vairākas izmaiņas. Iesākšu ar mīnusiem.
Laiku pa laikam iesāpas muskuļi, kā pēc kārtīga treniņa ar smagumu celšanu. No lēcieniem, skriešanas censos izvairīties, jo zinu, ka pēcāk būs saspringums krūtīs. Nevaru gulēt uz vēdera – dikti neērti. Lai gan šī neērtība visdrīzāk ir morāla rakstura. Jo ārsti saka, ka manā vecumā gulēt uz vēdera vairs nedrīkst, grumbiņas paliekot izteiktākas.
Taču tagad par plusiem - kļuvu par sevi pārliecinātāka un atraisītāka. Sievietei tas ir ārkārtīgi būtiski. Ir svarīgi izturēties brīvi un nepiespiesti.
Arī apģērbs šobrīd izskatās efektīgāk. Augums kļuva harmonizētāks: gurni, viduklis un krūtis.
Runājot par ieteikumiem nākamajām pacientēm - nebaidieties, ja aizdomājaties par operāciju. Lasiet, uzziniet vairāk, jautājiet, pierakstieties uz konsultācijām, «pielaikojiet» nākamo izmēru. Galvenais, izprotiet, vai tas jums tiešām ir nepieciešams. Vēlu veiksmi!»
Eva, 46 gadi, 2 gadi pēc operācijas
«Par operāciju sapņoju jau sen. Man vienmēr bijušas mazas krūtis. Ņemot vērā manu garo augumu, tā vien gribējās padarīt dekoltē zonu sievišķīgi formīgu. Tomēr, sakarā ar vairogdziedzera problēmām, operācija ik reizi tika atlikta. Kad veselības jautājums tika atrisināts, nekavējoties pierakstījos uz konsultāciju un operāciju. Uzzināju operējošā ārsta vārdu, jo ieraudzīju šī ārsta rezultātu savai draudzenei. Līdz ar to, par noteicošo stimulu kļuva mana veselība.
Vēl aizvien atminos tās bailes, kas mani pavadīja līdz pat pašai operācijai. Atceros, kad operācijas dienā piebraucu pie klīnikas un nevarēju izkāpt no auto. Kļuva bail, likās, ka anestēzija neiedarbosies vai notiks kāds cits «forsmažors» tieši uz operācijas galda. Piezvanīju klīnikas menedžerei un paziņoju, ka operāciju nāksies atcelt, jo esmu pārdomājusi. Tad sekoja absolūti mierīga saruna ar menedžeri. Nē, viņa necentās mani pārliecināt par pretējo, tā vietā uzklausīja manas bailes, ļoti konstruktīvi atbildēja uz visiem jautājumiem (lai gan pirms tam viss detalizēti tika pārrunāts simtiem reižu, tomēr atbildīgākajā mirklī viss izlidoja no galvas). Teica, lai aprunājos ar anesteziologu un, ja šaubas tomēr neizklīdīs, operāciju atcels. Anesteziologs izrādījās ļoti simpātisks vīrietis, kas noteikti ne reizi vien ir saskāries ar tādām personām kā es. Viņš zināja, ko un kā pateikt, lai mani pārliecinātu. Tiesa, izšķirošā loma ir nevis viņa vārdiem, bet gan nomierinošajai tabletei.
Kopumā, operācija noritēja lieliski! Šodien, pēc diviem gadiem – ar savu lēmumu un rezultātu esmu ļoti apmierināta. Vienīgais, balstoties uz personīgo pieredzi – izvēlētos lielāku izmēru.
Pie savām jaunajām krūtīm pieradu teju uzreiz, un sajutos tajās absolūtā harmonijā. Izmaiņas pēc operācijas? Beidzot sajūtos kā pievilcīga sieviete. Nemelo sakot, ka krūtis ceļ pašnovērtējumu. Pleci iztaisnojas, gaita kļūst citādāka.
Meitenēm, kas apsver domu par krūšu palielināšanu – ierodoties slimnīcā uz operāciju, palūdziet medmāsai nomierinošo tableti. Tā tik tiešām palīdz noņemt pirmsoperācijas stresu.»
Marina, 28 gadi, 7 mēneši pēc operācijas
«Manas krūtas vienmēr bija nelielas, taču tas mani pilnībā apmierināja. Tās harmonizēja ar manu slaido augumu. Tomēr pēc divu bērnu piedzimšanas krūšu vietā palika viena vienīga āda. Bez šaubām, tas mani ārkārtīgi uztrauca un nomāca. Pastāvīgi sajutu diskomfortu un apmulsumu: pludmalē, baseinā. Augums, ar kuru vienmēr biju lepojusies, vairs neiepriecināja. Kādu dienu nolēmu, ka īstais laiks ir pienācis! Klīniku izvēlējos pēc vairākiem kritērijiem. Proti, saprātīgas cenas un simpātijas dakterim.
Pirmajā konsultācijā dakteris visu detalizēti izklāstīja un palīdzēja izmēra izvēlē. Pielaikoju saizerus, pēc kā mana izvēle krita uz trešo izmēru. Operācijas dienā jutos pilnīgi mierīga, bez stresa, līdzīgi, kā ierodoties uz parastu procedūru. Neaizmirstamas bija sajūtas pēc operācijas. Šķita, ka krūtis tika saplēstas, piekrautas ar akmeņiem un aizšūtas ciet. Sajutu nepanesamas sāpes, bija grūti staigāt, sēdēt un celties no rīta... Smagākās bija 3 un 4 pēcoperācijas dienas. Likās, ka miršu. Tomēr piektajā dienā kļuva labāk tiešajā vārda nozīmē. Kļuva vieglāk elpot. Pakāpeniski viss atjaunojās, un sāpes izklīda.
Kādas pārmaiņas manā dzīvē sekoja pēc operācijas? Jāatzīst, ka viss ir tieši tāpat. Tiesa, saskāros ar virkni grūtību. Piemēram, tika novēroti krūšu jutīguma traucējumi, kas pēc 7 mēnešiem vēl nav novērsti. Tāpat nevaru nodarboties trenažieru zālē ar svarcelšanu, kā tas bija agrāk. Treniņu laikā ar hantelēm sajūtu neciešamu diskomfortu krūtīs.
Nevaru atļauties ar bērniem ārdīties pa gultu, baidos, ka viņi netīšām traumēs krūtis. Vienvārd sakot, kļuvu uzmanīgāka. Kļuvu saudzīgāka pret sevi... Lai gan to var attiecināt arī pie plusiem.
Par operāciju nenožēloju, tomēr tagad izvēlētos vienu izmēru mazāku. Jo lielāks izmērs, jo izteiktāk sajūti krūtis – nodarbojoties ar sportu, fiziskajās aktivitātēs, spēlējoties ar bērniem.
Galvenais padoms meitenēm: ja vēlaties palielināt krūtis, ieklausieties savā sirdsbalsī. Un neaizmirstiet ņemt vērā visus riskus un iespējamās pārmaiņas pēc krūšu palielināšanas.»