Diedzēti graudi un sēklas, kā arī dīgsti ir vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots. Šajos produktos ir arī citas nozīmīgas bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, antioksidanti un augu fermenti. Graudiem vai sēklām dīgstot, olbaltumvielu, tauku, šķiedrvielu, minerālvielu un vitamīnu daudzums palielinās. Tajos ir vairāk E un B grupas vitamīnu. Piemēram, kviešu diedzētajos graudos 2 un vairāk reižu palielinās tādu minerālvielu daudzums kā kālijs, fosfors, kalcijs, magnijs, dzelzs un cinks. Diedzētajos graudos ir vairāk neaizstājamās aminoskābes lizīna, kas parasti graudos trūkst. Ir daži nelieli zinātniski pētījumi, kas parāda diedzējumu labvēlīgo ietekmi uz veselību. Tie var mazināt diabēta un sirdsdslimību attīstības risku, nogurumu un depresiju. Japānas pētnieki atklāja, ka diedzētajos brūnajos rīsos ir mazāks alergēnu saturs, ko iespējams izraisa fermentu darbība dīgšanas laikā. Savukārt Korejas zinātnieku pētījums parādīja, ka, diedzējot griķu graudus, 10 reizes palielinājās rutīna saturs. Rutīns ir augu flavonoīds, kam piemīt asinssvadus stiprinoša un iespējams arī pretvēža darbība. Diedzējumi var labvēlīgi ietekmēt gan matu, gan nagu, gan ādas stāvokli. Pastāv pat uzskats, ka diedzējumi spēj palēnināt organisma novecošos. Tomēr šobrīd trūkst nopietnu klīnisku pētījumu, kas pierādītu tik unikālu iedarbību uz organismu.