Neskatoties uz to, ka rit otrais vasaras mēnesis, cilvēki bieži vien jūtas kā pavasarī, sūdzēties par hipovitaminozes jeb vitamīnu nepietiekamības pazīmēm savā organismā – izjūt nogurumu, miegainību un imunitātes pazemināšanos. Tie, kuri interesējas par veselīgu uzturu, noteikti ir dzirdējuši par īstu vitamīnu bumbu - diedzējumiem, raksta [s:48480]
Kas vērtīgs diedzējumos?
Diedzēti graudi un sēklas, kā arī dīgsti ir vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots. Šajos produktos ir arī citas nozīmīgas bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, antioksidanti un augu fermenti. Graudiem vai sēklām dīgstot, olbaltumvielu, tauku, šķiedrvielu, minerālvielu un vitamīnu daudzums palielinās. Tajos ir vairāk E un B grupas vitamīnu. Piemēram, kviešu diedzētajos graudos 2 un vairāk reižu palielinās tādu minerālvielu daudzums kā kālijs, fosfors, kalcijs, magnijs, dzelzs un cinks. Diedzētajos graudos ir vairāk neaizstājamās aminoskābes lizīna, kas parasti graudos trūkst. Ir daži nelieli zinātniski pētījumi, kas parāda diedzējumu labvēlīgo ietekmi uz veselību. Tie var mazināt diabēta un sirdsdslimību attīstības risku, nogurumu un depresiju. Japānas pētnieki atklāja, ka diedzētajos brūnajos rīsos ir mazāks alergēnu saturs, ko iespējams izraisa fermentu darbība dīgšanas laikā. Savukārt Korejas zinātnieku pētījums parādīja, ka, diedzējot griķu graudus, 10 reizes palielinājās rutīna saturs. Rutīns ir augu flavonoīds, kam piemīt asinssvadus stiprinoša un iespējams arī pretvēža darbība. Diedzējumi var labvēlīgi ietekmēt gan matu, gan nagu, gan ādas stāvokli. Pastāv pat uzskats, ka diedzējumi spēj palēnināt organisma novecošos. Tomēr šobrīd trūkst nopietnu klīnisku pētījumu, kas pierādītu tik unikālu iedarbību uz organismu.
Vai diedzējumi var būt bīstami?
Dažādus diedzējumus var iegādāties veikalā vai arī diedzēt pašiem, tomēr, pirms ķerties pie graudu diedzēšanas mājas apstākļos, ir kārtīgi jāizpēta, kā to pareizi darīt, citādi labuma gūšanas vietā var kaitēt savai veselībai. Vienmēr uzmanīgi jāizpēta produkts pirms tā lietošanas. Diedzēti graudi var izraisīt nopietnu saindēšanos, jo to iegūšanas apstākļi (mitrums un siltums) ir ļoti labvēlīgi mikroorganismu attīstībai. Pasaulē ir bijuši diezgan daudz saindēšanās gadījumu, ko izraisīja E.Coli un Salmonella, lietojot šos zaļumus svaigā veidā. Piemēram ASV brīdina, ka diedzējumus nedrīkt lietot, ja tie nav termiski apstrādāti. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde arī atzīst, ka diedzētiem graudiem piemīt augsts saindēšanās risks. Pat ļoti zems baktēriju līmenis (mazāk kā 4 baktērijas/ kg) sēklās, kas paredzētas diedzēšanai, ir pietiekams daudzums, lai radītu slimības uzliesmojumu. It īpaši liels risks pastāv arī tiem graudiem un sēklām, kas tiek diedzēti mājas apstākļos. Diedzējumiem pēc izskata ir jābūt svaigiem, tie nedrīkst smaržot pēc pelējuma, un arī pašam pelējumam nevajadzētu būt. Diedzēt sēklas vai graudus, ja ir jūtams pelējums, arī nedrīkst. Pirms lietošanas zaļumi noteikti jānomazgā zem tekoša ūdens un nekādā gadījumā nedrīkst lietot pēc derīguma termiņa beigām, jo tajos var rasties pelējuma sēnīte. Diedzējumi vienmēr jāuzglabā ledusskapī.
Kādā gadījumā diedzētu graudu lietošana nav vēlama?
Lai gan diedzējumi ir ļoti vērtīgi, tomēr ir jāievēro piesardzība to lietošanā. Daudzums jāpalielina pakāpeniski, rūpīgi jāsakošļā. Tie var izraisīt vēdera pūšanos (it īpaši diedzēti pākšaugi), un parāk liels bioloģiski aktīvo vielu saturs var pārslogot nieres un aknas. Nav vēlami cilvēkiem, kam ir kuņģa čūla, gastrīts vai zarnu iekaisumi, žultsakmeņu un nieru slimības, it īpaši slimību paasinājumu gadījumā. Lai gan diedzēti produkti pateicoties vērtīgam sastāvam stiprina organisma aizsargspējas, tomēr augsta saindēšanās riska dēļ tos neiesaka lietot cilvēkiem ar pazeminātu imunitāti, senioriem, maziem bērniem un grūtniecēm.
Kā var ēst diedzējumus?
Diedzējumus parasti ēd svaigus, pievienojot tos salātiem, biezpienam, putrām, sautētiem dārzeņiem, liek uz maizes, jo tad tie saturēs visvairāk veselībai nepieciešamu vielu, bet, ja gremošanas trakts sāk «streikot» tos var arī vārīt un sautēt. Vārot vai sautējot vērtīgu vielu daudzums samazinās.
