/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/27/16804137t1h84d8.jpg)
Pēc 2022.gada Saeimas vēlēšanām KNAB sāka resorisko pārbaudi par partijas Latvija pirmajā vietā finansējuma avotiem. Birojs atklāja, ka 13 ar Aināru Šleseru saistītu ostas uzņēmumu darbinieki vienlaikus saņēma prēmijas un tās noziedoja partijai. KNAB pārbaudi pirms gada izbeidza, jo nevarēja pierādīt, ka ziedošana bijusi aizliegta vienošanās. TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP) iepazinās ar lietas materiāliem.
KNAB uzmanību pievērsa 13 cilvēku ziedojumi pirms Saeimas vēlēšanām. Viņi visi tobrīd strādāja četros ostas uzņēmumos, kas saistīti ar Aināru Šleseru. Visi 13 vienlaicīgi ziedoja Šlesera partijai Latvija Pirmajā vietā (LPV).
Interesi par Šlesera partijas finansēm izraisīja Krievijas neatkarīgā izdevuma "Novaja Gazeta" publikācija par politiķiem, kam Putins maksājis milzu summas. Laikraksta galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs nosauca arī Šlesera vārdu.
"Novaja Gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs:
"Klausieties, kad Putins smejas par rietumu vērtībām, es saprotu, kāpēc viņš smejas. Viņš tam zina cenu. Viņš pieņēma valsts kompānijā lielākos rietumvalstu politiķus. "Rosneft" ar Putina ziņu darbā ir pieņemta un mūsu televīzijās viņa ir ļoti populāra, jo atbalsta "speciālo militāro operāciju". Austrijas ārlietu ministri Karinu Knaislu. Viņš bija viņas kāzās. Bija. Aho Esko Tapani, bijušais Somijas premjerministrs. Šlesers. Bijušais Latvijas transporta un ekonomikas ministrs."
"Latvija pirmajā vietā" ziedojumos saņēma 560 tūkstošus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs summas vienā mēnesī - 2022. gada septembrī.
Starp tiem bija Rīgas ostā strādājošie, viņi partijai pārskaitīja 59 tūkstošus. Par to KNAB ierosināja pārbaudi, jo saskatīja pazīmes, ka notikusi nelikumīga partijas finansēšana personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Vairākiem no šiem cilvēkiem bija lieli kredīti, daži bija publiski stāstījuši par smagām saslimšanām, tādēļ vairāku tūkstošu pārskaitīšana partijai bija aizdomīga.
KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma: "Visiem šiem darbiniekiem bija faktiski vienā laikā izmaksātas prēmijas, un uzreiz pēc prēmiju saņemšanas šie darbinieki ir veikuši ziedojumu vienai politiskai partijai, bet tomēr neguvām pierādījumus tam, ka šie ziedotāji ir bijuši starpnieki."
Uzņēmumi ir SIA “Rīgas ogļu termināls”, SIA “Riga Port Management”, SIA “Baltijas tranzīta serviss” un SIA “Rīgas centrālais termināls”. Visi šie uzņēmumi ietilpst "Riga Port Group" grupā. Tā uz pusēm pieder Šlesera ģimenes firmai "Regma Holding" un Andra Šķēles ģimenes kompānijai "Inpo 21".
“Riga Port Group” darbinieku ziedojumi LPV:
1. Rolands Gulbis - 10 000
2. Armands Lazdiņš – 5000
3. Vija Egle – 4000
4. Anita Norkārkle – 7000
5. Jānis Pundurs – 10 000
6. Gaidis Gaspažiņš – 10 000
7. Vineta Ervalde – 5000
8. Eduards Elksnins – 7000
9. Ildars Mannanovs – 4527
10. Andris Gabrāns 4000
11. Andris Linužs – 7000
12. Juris Jirgensons – 4500
13. Sergejs Romancevičs - 1000
Kādreizējais "Rail Baltica" projekta īstenotāja "Eiropas dzelzceļa līnijas" vadītājs Andris Linužs 2022. gadā bija uzņēmuma "Rīgas centrālais termināls" ražošanas direktors. Paskaidrojumos KNAB viņš stāstīja, ka veikt ziedojumu viņam neviens nav lūdzis. Taču atzina, ka septiņus tūkstošus eiro, ko ziedoja partijai "Latvija pirmajā vietā", ņēma no saņemtās prēmijas uzņēmumā.
A.Linužs: "16.septembrī man bija prēmija par to, ka Krievija ieveda mangāna rūdu, iespējams, no Skotijas vai no Britu salām, vai no Āfrikas, tajā laikā vēl nebija intensīvas kravas Krievijai (..) Prēmiju maksāja valdes locekļi, tajā laikā tas bija Gulbja lēmums. Par citiem darbiniekiem nezinu, vai visiem bija prēmijas, neskatos citu kabatā."
Linuža pieminētais cilvēks ir Rolands Gulbis - tā laika "Rīgas centrālā termināla" vadītājs. Tagad Gulbis pieteicis ambīcijas politikā - viņš startēs Latvija pirmajā vietā sarakstā pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Arī viņš 2022.gada septembrī saņēma prēmiju un to ziedoja partijai 10 tūkstošus eiro.
R.Gulbis: "Patīk kā Šlesera kungs strādā. Viņa vērtības imponē ar manām vērtībām. Šo summu izvēlējos ziedot, jo tā bija makslimālā summa, ko varēja ziedot."
Gulbis neatcerējās, vai par prēmiju būtu informējis uzņēmuma īpašniekus. No citiem paskaidrojumiem, tostarp uzņēmuma grāmatvedes, izriet, ka darbinieki saņēmuši prēmiju trīs vai četru mēnešalgu apmērā un apmēram pusi pārskaitījuši partijai. Vairāki no viņiem atzina, ka bijusi kāda sanāksme, kur Šlesers aģitējis atbalstīt savu politisko spēku. “Rīgas centrālā termināla” komrecdirektors Andris Gabrāns partijas kontu noskaidrojis skrejlapās, bet citi bija atklātāki.
Sergejs Romancevičs: "Šlesers nāk aģitēt, lai balsojam par viņa partiju. Šlesers ļoti pārliecinoši mums stāstīja, ka meklēs iespējas attīstīt ostas darbu un cilvēkiem sola labu darbu. Pēdējās vēlēšanās atbalstīju un balsoju par viņa partiju. [..] Vienā no sapulcēm bija informācija, ka var ziedot, kas vēlas un atnesa rekvizītus, lai varētu ziedot."
Ražošanas direktors Juris Jirgensons izmeklētājiem stāstīja, ka prēmiju saņēma tādēļ, ka palielinājās pārkrauto ogļu apjoms. “Latvijai pirmajā vietā” viņš pārskaitīja piecus tūkstošus eiro.
NP: Kāda bija tā motivācija? Tā bija tāda organizēta ziedošana vai tas bija individuāls lēmums?
J.Jirgensons: Nu, vairāk individuāls lēmums. Neviens nepiespieda neko darīt, nemotivēja savādāk kaut kā.
SIA “Rīgas ogļu termināls” komercdirektors Eduards Elksnins: Man tagad nav ērti runāt.
NP: varbūt varu vēlāk vai rītdien uzzvanīt?
E.Elksnins: Nē, nē, es esmu konferencē, nav tāda konkrēta laika aprunāties. Man būs vieglāk pirmdien.
NP: Pirmdien būs par vēlu, raidījums jau būs izskanējis.
E.Elksnins: Saprotu.
Tikmēr SIA "Riga Port Electric" valdes loceklis Gaidis Gaspažiņš saka:"Es nezinu, kādā sakarībā man ir jāsniedz kaut kādas atbildes."
Politisko partiju finansēšanas likums aizliedz ziedot ar citu personu starpniecību. 2022. gadā par nelikumīgu finansējumu, kas pārsniedz 25 tūkstošus eiro, draudēja kriminālatbildība.
"Ierobežojumiem pati galvenā misija ir faktiski mazināt ziedotāju ietekmi uz politiskajām partijām. Tāpēc arī tika ieviests valsts budžeta finansējums partijām, lai mazinātu partiju atkarību no saviem ziedotājiem," saka Raituma.
Partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers apgalvo, ka neko par KNAB pārbaudi nezina. Taču zina, ka viņš iesaistītajos uzņēmumos nav strādājis.
NP: Kādēļ pirms, sanāk, jau diviem, gandrīz trim gadiem tik daudzi Rīgas ostā strādājošo uzņēmumu pārstāvji vienā dienā saņēma prēmijas un nolēma ziedāt, ziedot jūsu partijai?
A.Šlesers: Nu, es nevaru komentēt.
NP: Viņi jums nav stāstījuši, kādēļ tā?
A.Šlesers: Nē.
NP: Jūsuprāt, tā ir tikai sakritība, ka tie ir jūsu, vismaz daļa no šiem uzņēmumiem ir saistīta ar jūsu ģimenes īpašumā esošām firmām.
A.Šlesers: Es nevaru neko komentēt. Es neesmu lietus kursā, par ko jūs runājat.
NP: KNAB jums nejautāja neko par to?
A.Šlesers: Nē. Es neesmu šajos uzņēmumos strādājis, ieņēmis kādus samatus. Es nevaru. var komentēt, kas notiek vienā vai otrā uzņēmumā.
NP: "Pat ja nav ierakstu vai e-pastu ar rīkojumu to darīt, vai tiešām šajā gadījumā tiesa neatzītu, ka tie apstākļi ir pietiekami, lai secinātu, ka tur ir bijusi kaut kāda vienošanās?"
Raituma: "Vienošanās ir jāpierāda. Es domāju, no sabiedrības viedokļa te varētu piekrist, ka ir tāda acīmredzama pazīme, ka te kaut kādai vienošanai ir jābūt. Bet var arī tā sakrist apstākļi, ka visām šīm personām, visiem darbiniekiem ir simpātijas pret to vienu partiju."
Aināra Šlesera politiskie projekti arī iepriekš izpelnījušies tiesībsargu vērību. Viņa partijai LPP/LC KNAB lika maksāt pusmiljona sodu par pretlikumīgiem ziedojumiem un reklāmas tēriņiem, kas pārsniedza aģitācijas limitus. Partija tika likvidēta un sodu tā arī nesamaksāja.
2014.gada Saeimas vēlēšanās Šlesera "Vienoti Latvijai" kampaņu finansēja slepkavībā apsūdzētais uzņēmējs Mihails Uļmans, "Rietumu banka" un kāds uzņēmums, kur starp īpašniekiem bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā drauga ģimene. Tā kā kampaņu formāli apmaksāja biedrība, KNAB pārkāpumus neatklāja.
Lai arī 2018.gadā Šlesers parlamenta vēlēšanās nestartēja, taču caur viņa tolaik kontrolētiem medijiem atbalstīja partiju KPV LV un "Saskaņa". Par bezmaksas aģitācijas avīžu izplatīšanu masīvos apmēros Izdevniecība "Dienas bizness" saņēma 100 tūkstošu sodu.
Kopš 2022. gada likumā notikušas izmaiņas. Ja tolaik partiju finansēšanā kriminālprocesu ierosināt varēja par summu, kas lielāka par 25 tūkstošiem eiro, tad tagad slieksnis ir mazāks. Kriminālatbildība var iestāties, ja partija pretlikumīgi saņēmusi vismaz 7400 eiro.
Video: "Nekā personīga" sižets