Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/21/11005382t1hde22.jpg)
Uz Miķeļdienas svinībām folkloras centrā «Namīns» aicina latviešu tradīciju popularizētājas - «Atštaukas». Pasākums notiks 29. septembrī pulksten 16:00Būs rotaļās iešana un sadziedāšanās ar Liepājas Bērnu un jaunatnes centra fokloras kopu «Ķocis»,piedalīsies ziedu dizaina studija «Liepzars». Māksliniece Dace Lanka no dabas materiāliem mācīs pagatavot košas rotas.
29. septembrī svin Miķeļdienu, kas ir rudens saulgrieži, kad diena un nakts ir vienādā garumā. Ziemeļu puslodē pēc Miķeļiem saule mazāk apspīd zemi, dienas kļūst īsākas un naktis garākas. Miķeļi ieskandina ziemas laiku. Līdzīgi citiem saulgriežiem latviešu gadskārtā, arī Miķeļi tiek atzīmēti ar svinībām.
Līdz ar Miķeļdienu svin arī apjūmības. Šajā dienā tiek pabeigti visi zemes darbi un svin ražas novākšanu.
Viena no apjumību galvenajām izdarībām ir Jumja notveršana. Jumis ir auglības Dievs, simbols, kurš dzīvo labības laukā. Agrāk to patiešām darīja un tas notika tā: Saimnieks pļāva lauku, no ārmalām uz vidu, tādējādi neļaujot Jumim aizbēgt. Un tad, kad pa vidu paliek vairs tikai mazs pleķītis, atnāk visa saime un ķer Jumi. To dara dažādi: viens variants – mazo saišķīti, kas paliek pa vidu sasien kopā un atstāj, otrs variants –tam uzliek virsū akmeni un tādā veidā Jumis tiek saķerts, trešais – no vārpām sapin vainagu un uzliek saimniecei galvā. Galvenais ir Jumi saglabāt līdz nākamajam gadam, lai arī nākošajā gadā būtu svētība.
Jumja rakstu zīme ir divas sakrustotas vārpas. Tas ir jebkas, piemēram, vārpa, kas ir saaugusi kopā vienā gabalā, kopā saauguši burkāni arī ir jumis. Šāda te saauguša augļa atrašana ir liela svētība, labklājība un galvenokārt auglība. Zīlēja, ja jauna meita atrod jumi, tad ir pamats gatavoties precībām. Ja jau precēta sieva atrod jumi – būs dvīņi. Ja saimniece atrod jumi – būs labi lopi utt. Ir ticējums – ja atrod riekstu jumi, tas jāliek makā, tad būs daudz naudas.
Latviešu tradīciju pazinēji atzīst, ka mūsdienās visi ar vērienu svin Ziemassvētkus, Lieldienas, Jāņus, taču Miķeļdienas svētki ir nedaudz atstāti otrā plānā. Iespējams, tas ir tāpēc, ka tie vairāk saistīti ar lauku kultūru, ar ražas novākšanu, un ne visiem šobrīd tāda ir. Tāpēc vajagot vairāk domāt asociatīvi un interpretēt.
Ticējumi
Līdz Miķeļiem noteikti vajadzēja apprecēties. Ja līdz tam puisis vēl nebija noskatījis nevienu meitu, tad noteikti būs jāgaida līdz nākamajam gadam. Rudens sākums ir kāzu laiks arī tāpēc, ka ir šī raža, ir ko likt galdā. Varēja svinēt kāzas trīs nedēļas.
No Miķeļdienas sāk mielot veļus, jo iestājas tumšais laiks. Dienas kļūst īsākas, naktis garākas. Arī tā ir labvēlības iegūšana.
Ap Miķeļiem beidz ēst launagu, jo pavasarī dzērves atnes launagu, bet rudenī – aiznes. Tas izskaidrojams ar to, ka dienas paliek īsākas un tajā vienkārši vairs neietilpst četras ēdienreizes.