Latvijai jārēķinās ar Krievijas mēģinājumiem diskreditēt valsts augstākās amatpersonas (310)

Mežviets intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «De facto» saka: «Mēs jau šajā brīdī varam prognozēt, ka prezidentūras laikā pieaugs mums nedraudzīgo valstu izlūkdienestu interese par mūsu valsti, par mūsu prezidentūru, par prezidentūras ietvaros pieņemtajiem lēmumiem, plānotajiem lēmumiem, īpaši par tiem, kas varētu skart ES dalībvalstu un Krievijas pašreizējās attiecības Ukrainas krīzes kontekstā. Un tas, protams, aktualizē jautājumu par efektīvu pretizlūkošanas, valsts noslēpuma aizsardzības režīma izvēli un uzturēšanu.»

Mežviets apliecina, ka Drošības policija ir ļoti rūpīgi analizējusi arī Lietuvas prezidentūras piemēru. «Es domāju, ka mēs nevaram izslēgt iespēju, ka mūsu prezidentūras laikā Krievijas federācija var īstenot kaut kādas informatīva rakstura aktivitātes, kas ir vērstas pret nacionālās drošības interesēm. Tās var būt dažāda veida dezinformācijas kampaņas, kur mērķis ir diskreditēt mūsu valsti, mūsu valsts īstenoto politiku atsevišķās jomās, diskreditēt mūsu valsts lēmumu pieņēmējus, mūsu valsts augstākās amatpersonas, arī tie ir izaicinājumi, uz kuriem valsts drošības iestādēm, Drošības policijai ir jābūt gataviem reaģēt,» saka Mežviets.

Lai gan bieži tiek uzsvērts, ka Latvija ir tā valsts, kur visai aktīvi strādā ārvalstu specdienesti, īpaši Krievijas, tomēr, atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, šeit spiegi nav noķerti. Jaunajam drošības iestādes vadītājam ir savs skaidrojums, kāpēc tā, lai arī detaļas viņš neatklāj.

«Es ļoti augstu vērtēju mūsu kolēģu igauņu un lietuviešu kolēģu darbu un esmu augstās domās par mūsu partnerdienestu – konkrēti – Igaunijas Drošības policijas un Lietuvas Valsts drošības departamenta aktivitātēm šajā jomā. Bet jāsaprot, ka pretizlūkošana ir ļoti plašs jēdziens un konceptuāli ļoti dažādu pasākumu kopums. Un kriminālprocesuālu instrumentu izmantošana tas ir tikai viens no veidiem, kā ir iespējams novērst riskus, kurus iespējams rada ārvalstu izlūkdienestu darbības. Bet, ņemot vērā, ka šis jautājums varētu skart pretizlūkošanas darbības un taktikas jautājumus, tad es atturēšos no komentāriem,» saka Mežviets.

Uz jautājumu, vai nevar būt tā, ka, piemēram, Drošības policijā kāds spiego Krievijas labā, bet mēs to vienkārši nezinām, Mežviets atbild: «Neviens drošības vai izlūkošanas dienests nav pasargāts no tā, ka viņu rindās var atrasties personas, kas sadarbojas ar ārvalstu specdienestiem. Bet es varu apstiprināt, ka Drošības policija strādā un veic mērķtiecīgas pretizlūkošanas darbības šajā valstī, tāpat kā to dara SAB un Militārās izlūkošanas dienests.»