Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

Ko latvieši ēd svētkos (20)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: R.Oliņš/Apollo

Latviešu svētku virtuve ir bagāta ar dažādām tradīcijām, kas atšķirīgas no citu tautu paražām, jo godā tiek celti graudaugu ēdieni un pākšaugi, tāpat dārza un meža veltes, kā arī gaļa un zivis. 

«Mūsdienās svētku galdus bieži vien klāj ne tikai tradicionāli ēdieni, bet arī no citām kultūrām aizgūti gardumi, kā arī eksotiski augļi. Manuprāt, biežāk vajadzētu gatavot tradicionālos svētku ēdienus, turklāt senās receptes iespējams uzlabot, pamēģinot dažādus līdz šim nerealizētus garšu salikumus,» norāda «Lido» šefpavāre Ilga Joma.

Interesanti un noderīgi fakti par latviešu tradicionālo svētku virtuvi:

Īpašais latviešu virtuvē

· Latvieši visbagātākos galdus klāja rudens un ziemas svētkos – pēc ražas novākšanas: Mārtiņos, Ziemassvētkos un Vecgada vakarā.

· Mūsu virtuve izceļas starp citām kultūrām, jo svētkos vienmēr godā tiek celti graudaugu ēdieni, pākšaugi, dārza un meža veltes, gaļa, medījumi un zivis.

· Latviešu svētku ēdieni tradicionāli ir maigi, bez asām garšvielām. Garšas uzlabošanai galvenokārt izmanto sīpolus, ķiplokus un ķimenes, saldināšanai – medu.

Ziemassvētki

· Tāpat kā visā pasaulē arī latvieši Ziemassvētkos dāvina dāvanas. Tomēr ir vēl citas tradīcijas, ko daļēji ievēro arī mūsdienās – ēd 9 ēdienus, iet budēļos, ķekatās, kaldeniekos vai čigānos. Tāpat velk bluķi, kas palīdz atbrīvoties no likstām un nelaimēm.

· Kā vēsta latviešu tautas ticējumi, lai mājās būtu saticība un bagātība, Ziemassvētkos uz galda jābūt vismaz deviņiem ēdieniem.

· Tradicionāli latviešu Ziemassvētku ēdieni ir cūkas cepetis ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, kāļiem, rāceņiem, bietēm, kā arī šķovētiem kāpostiem.

· Ziemassvētkos tika gatavota koča, ķūķis jeb grūbu putra ar žāvētu speķi un sīpoliem. Šis ēdiens simbolizē dzīvības procesu nepārtrauktību un cieņas izrādīšanu senčiem. Grūbu ēdieni sāk atgūt popularitāti arī mūsdienās.

· No rupjmaizes gabaliņiem, kas pārlieti ar dzērveņu vai citu ogu atšķaidītu sulu, Ziemassvētkos tradicionāli gatavo saldo ēdienu biguzi, jeb rupjmaizes kārtojumu.

· Svētku laikā uz galda vienmēr bija dažādas smalkmaizītes, pīrādziņi un rauši, taču medus rausis bija neaizvietojams starp citiem gardumiem – tā apaļā forma simbolizē Sauli.

· Alus, rūgušpiens un paniņas vienmēr bijuši tradicionāli dzērieni Ziemassvētku laikā, kas rosina apetīti pirms vērienīgas svētku svinēšanas.

Vecgada vakars

· Vecgada vakaru aizvadot, galdam jābūt bagātīgi klātam, lai nekā netrūktu arī nākamajā gadā.

· Seno latviešu ticējumos vecgada vakarā jāēd divpadsmit ēdieni, lai nākamajā gadā visi mēneši būtu veiksmīgi.

· Ēdienu nozīme uz Vecgada vakara galda:

− Zirņi – nebūs jāraud;

− Skābi kāposti – salda dzīve;

− Pīrāgi – mājīgums un omulība;

− Āboli – skaistums;

− Pupas – daudz bērnu;

− Bietes – karstas asinis;

− Dzērvenes – sārti vaigi;

− Rutki – laba veselība;

− Piparkūkas – grezna dzīve;

− Zivis – bagātība;

− Cūkas ribas un šņukurs – spēks un laime;

− Zāļu tēja ar medu – svētība.

Komentāri (20)
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu