Berlīnieši savus mazdārziņus aizstāv referendumā

FOTO: Claudio Cicali, CC BY-NC-SA 2.0

Pēc slavenās Tempelhofas lidostas slēgšanas tā pārvērtās par mirušo pilsētu. Tika publicēti video ar pamestām ēkām, kas izskatījās biedējoši. Lidosta bija neattīstīta platība aptuveni Ņujorkas Centrālparka lielumā. Izmantojot pamestā lidlauka plašumus, tajā organizēja lielākus masu pasākumus, kā koncertus un dejas, brīvdienās to apmeklēja ģimenes ar bērniem, rīkojot piknikus vai skrituļojot, braucot ar divriteņiem un citādi atpūšoties.

Pirms pāris gadiem tika pieņemts lēmums pamesto lidostu atdot mazdārziņu ierīkošanai, tas guva lielu atsaucību. Projekts bija apjomīgs, piedāvājot berlīniešiem 300 hektāru lielajā platībā izveidot mazdārziņus un starp skrejceļiem audzēt dārzeņus, skrejceļus atstājot aktīvās atpūtas cienītājiem.

Sākotnēji mazdārziņu projektā «Allmende Kontor» iesaistījās daži desmiti cilvēku, bet vēlāk to bija vairāki simti.

Viena no dārza izveides ierosmēm bija dažādot apkārtnes rajona atpūtas iespējas. Dārzs ir izveidots, balstoties uz organiskās dārzniecības principiem, un tajā netiek atļauta tāda apbūve, ko vēlāk nevarētu viegli nojaukt. Dārza izveidotāji saņem tikai trīs gadu atļauju zemes izmantošanai ar iespēju to pagarināt uz tikpat ilgu termiņu, kamēr pilsētas varasiestādes attīsta ilgtermiņa plānu bijušajai lidostai.

Daudzās valstīs lielpilsētās popularitāti iemantojuši mazdārziņi, tādā veidā piedāvājot iedzīvotājiem pašiem audzēt augļus un dārzeņus.

Socioloģe Krista Millere, kas izdevusi grāmatu par pilsētās ierīkotiem dārziem, uzskata, ka ekonomiskā krīze, ticības zaudēšana politiķiem un pārtikas cenu pieaugums veicina šādus projektus.

«Tempelhofa ir lieliska vieta, lai nodarbotos ar pilsētas dārzniecību, jo tā piesaista tik daudz uzmanības,» viņa sacīja. ««Allmende Kontor» var patiešām uzskatīt par politisku lēmumu, jo ir zaudēta ticība politiķiem, cilvēki vēlas pārdefinēt pilsētvidi pēc saviem noteikumiem. Jauniešu vidū ir kļuvis stilīgi iekopt dārzu, vārīt pašiem savus ievārījumus - ražot, ne tikai patērēt.»

Viņa atzīmēja, ka šis projekts kontrastē ar Vācijā stingri regulētajiem tradicionālajiem zemes piešķīrumiem, jo tas ir atvērts ikvienam un gribētāju netrūkst. Ir pat izveidojusies gara cilvēku rinda, kas vēlas iekopt dobes tieši Tempelhofā.

Daudzi mazdārziņu iekopēji tāpat ir atzinuši, ka tā ir ne tikai lieliska iespēja audzēt dārzeņus pašiem, bet arī satikt domubiedrus un paplašināt paziņu loku, tādēļ ir žēl, ka tas nav ilgtermiņa projekts.

Investori vēlas ieguldīt naudu lidostas apbūvē, kas nozīmē, ka mazdārziņu īpašnieki zaudētu iespēju veidot dārzus. Notika pārrunas par apbūves sākšanu daļā bijušās lidostas, pārējo atstājot mazdārziņu un atpūtas cienītājiem.

Protams, notika daudz protestu, jo cilvēki nevēlējās zaudēt iecienītu atpūtas vietu, savukārt, investori uzskatot, ka šai platībai jāmeklē labāks pielietojums, norādot arī, ka daudzi dārzi neizskatās sevišķi estētiski, uzstāja uz apbūvi.

Dārzu apsaimniekotājiem jau sākotnēji tika teikts, ka projekts nebūs ilgtermiņa, tikai tik ilgi, līdz pieņems lēmumu, kā vislabāk apsaimniekot lielās zemes platības. Iedzīvotāji uzskatīja, ka labākais risinājums jau ir atrasts - mazdārziņu un atpūtas zona, kura pieejama plašai publikai.

Tomēr berlīnieši nepadevās. Šī gada maijā referendumā viņi noraidīja ieceri par vērienīgu būvniecību bijušajā Tempelhofas lidlaukā.

«Tā faktiski ir (būvnieku) sakāve, turklāt nozīmīga,» atzinis Berlīnes mērs Klauss Vovereits. «Pilsoņi ir nolēmuši, ka viss paliek tā, kā tas ir. Un tā mēs rīkosimies.»

Berlīnes iedzīvotāji maijā vienlaicīgi balsoja gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, gan arī referendumā par to, lai pilsētā tiktu saglabāta zaļā teritorija bijušās lidostas teritorijā.

Teju 65% vēlētāju nobalsoja pret Berlīnes federālās zemes ierosināto būvniecības plānu. Berlīniešiem mazdārziņi bijušās lidostas teritorijā būs, par to viņi paši izlēma referendumā.

Apskatiet foto - cilvēku izdomai, ierīkojot mazdārziņu Tempelhofas lidostā, nav robežu.

Video: Tā dārziņi pamestajā lidostā izskatījās pirms diviem gadiem.

Turpmāk vēl...

Uz augšu