Mazdārziņš uz mājas fasādes - ideja dārza iekopšanai pilsētā

FOTO: Brīvības dārzs

Rīgas mazdārziņu kultūras vēsture, iespējams,  meklējama jau viduslaikos, ar to sākuši nodarboties klostera mūki un mūķenes. Aktīvi mazdārziņus sāka izveidot 19. gadsimta pirmajā pusē, 20.gadsimta sākumā Rīgas mērs Džordžs Armisteds gādāja, lai mazdārziņi ir plaši pieejami, un tie guva lielu popularitāti. Radoši ļaudis no grupas «Serde» pagājušajā vasarā rādīja citu skatījumu uz mazdārziņiem pilsētā.

Dārzs pilsētā ir jaunums. Šo ideju sāka īstenot starpnozaru mākslas grupa «Serde». Tajā ir apvienojušies mākslinieki, arhitekti, pētnieki un dažādu citu jomu kultūras pārstāvji.«Serde» realizēja projektu «Brīvības dārzā». Šis projekts tika īstenots pērnā gada pavasarī , tas piedāvāja nākotnes risinājumu - vertikālu dārza sienu ar praktisku apūdeņošanas sistēmu.

Rīga kļūst aizvien industriālāka un industriālāka, ja nav zemes pleķīša, kur audzēt gurķus un dilles, tad var pilsētā veidot savdabīgu dārzu. «Serdes» piedāvāto vertikālo dārza sienu projektēja arhitekts Ivars Šmits, bet tehniski realizēja Uģis Pucens.

Mākslinieki no grupas «Serde» savu interesi par dārziem pilsētā sāka ar mazdārziņu koloniju Rīgā pētniecību, «Dārzs pilsētā» bija projekta otrā daļa. Projekta dalībniece Ilze Vītola saka, ka par rušināšanos zemē cilvēki sāk interesēties pēc 30 gadu sasniegšanas, tad arī meklē vietu, kur realizēt savas ieceres.

Signe Pucena ir viena no projekta autorēm, viņa stāsta, ka pilsētvidē interese par augu audzēšanu pieaug. Rīgā kafejnīcās košumaugu vietā var redzēt garšaugus un dažādas tējas. Jauniešu vidū pieaug interese par dārzkopību - kaut sīpolloki uz palodzes vai garšaugi podiņos.

Signe Putena uzsver, ka parasti šāda interese ir cilvēkiem, kuriem nav iespēju to darīt laukos. Ja vien ir iespējams, pilsētnieks brauc uz laukiem, lai rušinātos savā diļļu dobē. Tie, kuri to nevar, meklē citus risinājumus, kā iepriecināt savu dvēseli un reizē izdaiļot savu dzīves telpu.

Rodas jautājums - kā tad ar industrializētās vides ietekmi uz augiem, vai pilsētā audzēti zaļumi vispār ir lietojami uzturā. Signe saka, ka pētījumi rāda, ka, piemēram, bites pilsētā stropos sanes ļoti labu medu, analīzes neuzrāda nekādus sliktus piejaukumus.

Projekta «Brīvības dārzā» veidotāji vēlējās pievērst uzmanību dārzam pilsētā, tā dažādajām formām, estētikai, ko cilvēki izvēlēsies darīt, to neviens no projekta dalībniekiem neņemas prognozēt, tomēr tic, ka nākotnē pilsētnieku glābiņš būs mazdārziņš uz mājas fasādes.

Uz augšu