Pēdējo mēnešu laikā novērotais naftas cenu kritums pasaules tirgos ir bijis nozīmīgākais faktors, kas noteicis patēriņa cenu samazinājumu Latvijā šā gada novembrī, norāda Finanšu ministrijā.
FM: Naftas cenu kritums notur inflāciju zemā līmenī (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrijā atgādina, ka saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes sniegto informāciju, patēriņa cenas šā gada novembrī samazinājušās par 0,3%. Citas preču un pakalpojumu kategorijās cenu izmaiņas bijušas ievērojami zemākas un tās galvenokārt skaidrojamas ar sezonālām svārstībām tādās preču kategorijās, kā apģērbi un pārtika.
Tādējādi inflācija turpina saglabāties zemā līmenī un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri cenas kāpušas vien par 0,9%.
Pēdējos mēnešos novērotais naftas cenu kritums pasaulē ir viens no straujākajiem naftas cenu kritumiem, kāds līdz šim novērots un tas šobrīd būtiski sācis ietekmēt arī degvielas cenas Latvijā. Novembrī degvielas cenas kritušās par gandrīz četriem procentiem salīdzinājumā ar oktobri.
Savukārt kopš šā gada jūlija, kad tika fiksēts šogad augstākais degvielas cenu līmenis, tās samazinājušās jau par vairāk nekā septiņiem procentiem.
«Jāatzīmē, ka naftas cenas pasaulē kopš šā gada jūlija eiro izteiksmē kritušās par aptuveni 30%. Tomēr salīdzinoši zemāks degvielas cenu kritums Latvijā skaidrojams ar to, ka naftas cena pasaules biržās veido tikai daļu no degvielas mazumtirdzniecības cenas, savukārt naftas pārstrādes, transportēšanas un tirdzniecības izmaksas paliek fiksētas,» skaidro ministrijā.
Atšķirībā no degvielas cenām, pārtikas cenas mēneša laikā nedaudz pieaugušas, tomēr to noteicis sezonāls cenu pieaugums augļiem un dārzeņiem, kā arī akciju noslēgums piena produktiem. Gada laikā pārtikas cenas saglabājušās faktiski nemainīgas, lai gan ir ievērojamas atšķirības dažādās pārtikas preču grupās. Cenas samazinājušās Krievijas sankciju skartajiem piena produktiem, kā arī gaļas un zivs izstrādājumiem. Tajā pašā laikā cenas kāpušas maize un dārzeņiem. Jāatzīmē, ka kopš šī gada pirmās puses vērojams arī pasaules pārtikas cenu kritums, īpaši piena produktiem un graudaugiem, tādēļ šo pārtikas cenu pieaugums Latvijā tuvākajā laikā nav gaidāms.
Pretēji ārējām cenām, kurām pēdējā laikā ir tendence samazināties, iekšējās cenās vērojams stabils pieaugums. Gada laikā pakalpojumu cenas kāpušās par 3,1%, ko noteica cenu pieaugums mājokļu apsaimniekošanas, izklaides un ēdināšanas pakalpojumiem. Šie cenu pieaugumi galvenokārt skaidrojami ar algu pieaugumu attiecīgajās nozarēs.
Paredzams, ka arī turpmāk iekšējie faktori būs tie, kas noteiks patēriņa cenu izmaiņas. Sagaidāms, ka arī nākamgad vidējā darba samaksa turpinās palielināties, lai arī zemākos tempos nekā šogad, kā rezultātā turpinās augt pakalpojumu cenas. Savukārt līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām ar janvāri pieaugs elektroenerģijas cenas. Tomēr neskatoties uz šiem faktoriem, krītošās pasaules naftas un pārtikas cenas, kā arī zemā inflācija eirozonā noteiks to, ka inflācija arī turpmāk saglabāsies salīdzinoši zemā līmenī.