Svētkos nedziediet «Zvaniņš skan!» Mums ir savas dziesmas

FOTO: Edgars Kalmēns

Latviešu tautas dziesmās par Ziemassvētkiem ietvertas svētku svinēšanas un dzīves gudrības. Ziemassvētki ir īpaši, tie ir vienīgie svētki, kad Dievs ienāk istabā, tātad tai ir jābūt īpaši uzpostai un galdam bagātīgi saklātam.

Folkloriste Ilga Reizniece saka, ka folklorā vienīgie svētki gadā ir Ziemassvētki. Folklorā par svētkiem nesauc Lieldienas vai Jāņus. Nekur nav Jāņu svētki. Līgosvētki ir padomju laika izdomājums. Jāņi, Miķeļi, Jurģi — tie ir laiki. Svētki ir tie punkti dzīvē, kas nāk no augšas, nav svarīgi, vai tā ir Saule vai tas ir Dievs — kā kuram. Saule nosaka svētkus: ja es savienojos ar to, kas ir ārpus manis, tie ir svētki. Svētki ir, kad savienojas bezgalīgais ar laicīgo. Ziemassvētki ir dzimšanas brīdis — piedzimst Dievs, piedzimst gaisma vai Saules meita atgriežas. Milzīga nozīme ir gaidīšanai - gatavot dāvanas, mācīt dāvināšanas prieku. Visvairāk rotaļu latviešiem ir Ziemassvētkos. Tās ir tikai reizi gadā ejamas. Tā ir tumsas un gaismas cīņa. Mēs palīdzam Saulītei atgriezties — velkam bluķi, dedzinām to un reizē atbrīvojamies no sliktā sevī.

Ilga Reizniece saviem skolēniem saka: «Tikai, lūdzu, nedziediet «Zvaniņš skan»! Tas ir jauki, ka jūs zināt pasaulē populāru dziesmu, taču mūsu senās rotaļas nekur citur pasaulē nedziedās un tajās neies.» Tās ir mūsu kaladū dziesmiņas.

Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.

Ziemassvētkus gaidīdams,
Saldu daru alutiņu;
Gan zināju Ziemassvētkus
Trīs dieniņas svētījami.

Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.

Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemas svētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.

Budelīti, tēvainīti,
Izper manu vedekliņu:
Slinka mana vedekliņa,
Nevērpj linu pakuliņas,
Es tev došu cimdu pāri
Par vedeklas izpēršanu.

Ziemassvētki, Lieladiena,
Kaladū, kaladū,
Tie Dievami dārgi laiki:
Ziemassvētkos Dievs piedzima,
Lieldienāsi šūpli kāra.

Sen gaidīju, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētkui;
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītāmi kamanāmi.

Eita laukā, saiminieki,
Saņemtai Ziemassvētkus:
Dieviņš stāvēj' aiz vārtiemi
Nosvīdušu kumeliņu.

Klusat, jauni, klusat, veci,
Dievs ienāc istabāi,
Dievs ienāca istabāi,
Vaicā nama saiminieka.
Tas bij nama saiminieks,
Kas sēž galda galiņāi,
Kas sēž galda galiņāi
Baltu linu krekliņāi.

Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
Aiz kalniņa lejiņā
Tai mazā sētiņā.

Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.

Svētki nāk, svētki nāk,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.

Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.

Sudrabiņa lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu risināja.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.

Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā:
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali sadeguši.

Pīrāgam, nabagam,
Krāsnī kājas nosvilušas;
Ejat, bērni, ķerat ciet,
Ēdat viņu dziedādami.

Izcepu kukuli
Četriem stūriem;
Tas bija ķekatu
Mielastiņš.

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Stallī bērus kumeliņus!

Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.

Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.

Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Labvakari, nama māte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa.

Labvakar, saimeniece,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus
Atver durvis līdz galam.

Nedomā, saimeniece,
Ka es nācu gaļas dēļ:
Es iznācu lustes dēļ
Savus bērnus izvadāt.

Eita, bērni, čigānos
Ziemassvētku vakarā;
Dos pupiņas, dos zirnīšus,
Dos cūciņas smecerīti.

Cūkas kājas skuldurītis
Budēlim kulītē,
Lai varētu smagi lekt,
Istabiņu dimdināt.

Dodat, meitas, cimdus, zeķes
Tam budēļu vecajam:
Kad nedos cimdus, zeķes,
Augs jēriem īsa vilna.

Eit' projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām,
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti.

Uz augšu