Naftas cenas pasaules tirgū kopš jūnija ir samazinājušās par aptuveni 50%. Latvijas iedzīvotāji, ņemot vērā naftas cenu kritumu, pauduši sašutumu, ka degvielas cenu kritums nav bijis tik straujš, kā naftas cenām pasaulē. Kā portālam «Apollo» pastāstīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, degvielas cenu kritumu ietekmē trīs ļoti būtiski faktori.
Stirāns atklāj, ka kopš naftas cenu samazināšanās sākuma degvielas cenas Latvijā kopumā ir samazinājušās par 20%. Pirmais faktors, kas ietekmē degvielas cenu - tie ir nodokļi. Tie būtībā sastāda pusi no degvielas cenas, savukārt naftas cenas tiek norādītas bez nodokļiem. Tātad - ja naftas cenām ir bijis 50% kritums, tad degvielas cenām tas būs uz pusi mazāks - 25%.
Otrais nozīmīgais faktors, kas būtiski ietekmē naftas cenu, ir eiro un dolāra kursa attiecība. Kā iepriekš minēts, naftas cenas tiek noteiktas dolāros, taču, tā kā Latvija atrodas eirozonā, šīs cenas tiek konvertētas no dolāriem uz eiro. Ņemot vērā, ka eiro kurss pret dolāru ir krities, tad iepriekšminētie 25% vēl vairāk tiek samazināti uz kursu savstarpējo svārstību rēķina, tādējādi veidojot kopējo degvielas cenu samazinājumu aptuveni 20% apmērā.
Runājot par eiro un dolāra kursu, tad tam ir bijusi negatīva dinamika, attiecībā uz eiro. Jau vēsturiski ir vērojama tendence - ja naftas cena krītas, tad dolāra kurss pieaug. Tā tas ir noticis arī šajā gadījumā. Ja, piemēram, 2009.gadā viens dolārs maksāja 1,42 eiro, tad šodien šis kurss ir 1,18 eiro pret vienu dolāru. Līdz ar to, krītoties naftas cenām, palielinās dolāra kurss, un papildus tam - arī izmaksas, kas ir saistītas ar valūtas kursa svārstībām.
Trešais svarīgākais faktors, kāds ļoti bieži netiek ņemts vērā, ir tas, ka naftas cenām tiek uzrādītas nākotnes cenas, respektīvi, cik lēta vai dārga nafta būs pēc aptuveni mēneša. Ja, piemēram, šodien [7.janvārī] naftas cena ir nokritusi zem 50 dolāriem par barelu, tad reāli tāda būs naftas cena aptuveni februāra sākumā.
Stirāns atzīmē, ka daudzi cilvēki Latvijas degvielas cenas salīdzina ar Igaunijas līmeni. Tur šīs cenas ir mazākas citādākas nodokļu politikas dēļ - Igaunijā nodokļi degvielai ir nedaudz mazāki, kā arī nav obligāta biopiedevu piejaukšana degvielai, tā, kā tas ir Latvijā. Biopiedevas ir viens no faktoriem, kas padara degvielu dārgāku, taču šis faktors nav tik būtisks, kas izšķiroši spētu ietekmēt tās cenu.
Tāpat Stirāns uzsver, ka Latvijā degvielas cenas jau tā ir iespējami viszemākajā līmenī, un iespējams, pat nedaudz zemākas, nekā tām vajadzētu būt. Šajā gadījumā izšķirošu lomu spēlē konkurence degvielas tirgotāju jomā, jo asās konkurences dēļ degvielas cenu uzcenojumi ir ļoti nelieli.
Pētot statistikas datus secināts, ka Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes vairāk degvielas uzpildes staciju, nekā Lielbritānijā. Tas nozīmē, ka ir ļoti asa konkurence, un šajā gadījumā labākās pozīcijās ir lielākie degvielas tirgotāju tīkli.
Piemēram, mazajiem degvielas tirgotāju tīkliem var nākties strādāt par ar zaudējumiem, jo tie nespēj izpārdot degvielu, kas iepirkta pirms nedēļas, savukārt, cenai krītot, atstāt to cenu, kas bija aktuāla pirms nedēļas, nedrīkst. Līdz ar to šie tirgotāji ir spiesti izpārdot degvielu par zemāku cenu, nekā tā iepirkta.
Vēstīts, ka otrdien Latvijas degvielas tirgotāji, reaģējot uz naftas cenu kritumu, samazināja benzīna cenas par diviem centriem litrā. Savukārt pirms Ziemassvētkiem degvielas cenas tika samazinātas vidēji par četriem, pieciem centiem litrā.
