Nākammēnes, 6.februārī, koncertzālē «Salle Cortot», Parīzē, notiks latviešu pianista Vestarda Šimkus koncerts, kas svinīgi iesāks plašu kultūras pasākumu programmu Francijā, veltītu Latvijai kā prezidējošajai valstij Eiropas Savienības Padomē, aģentūru LETA informēja koncerta organizatoru pārstāve Anda Boluža.
Šimkus solokoncertā izskanēs Johana Sebastiana Baha deviņas korāļprelūdijas Feručo Buzoni transkripcijā klavierēm, kā arī paša pianista komponēts darbs «Sapņu ainas. Deviņas etīdes klavierēm», kura pirmatskaņojums notika 2014.gada septembrī Siguldā. Etīdes izskanējušas arī prestižajā Lucernas festivālā Šveicē, kur Šimkus debitēja pērnā gada novembrī.
Autors savu darbu raksturo šādi: «Tas sastāv no deviņiem maniem sapņiem jeb iracionāliem zemapziņas uzplaiksnījumiem, kad sapnī pēkšņi atrodos kādā vidē vai situācijā bez apjausmas par to, kā tur esmu nonācis. Par katras daļas tēlu pasauli nosaukums vēsta pats. Pirmajās piecās daļās - «Plūdu vārti», «Čūskas», «Sudrabtumšie koki», «Peldošās zvaigznes», «Cunami» - sastopamies ar konkrētām un daudziem no mums pazīstamām sapņu ainām, sestā «Aizmirstais sapnis» ir veltījums kādam spilgtam un zīmīgam, taču pēc pamošanās uzreiz aizmirstam sapnim, septītā «Paralēlais sapņu laiks» veltīta atšķirīgajai laika izjūtai sapņos un īstenībā. Ar savu ritmiski un harmoniski skaidro un vienmērīgi minimālistisko struktūru cikla priekšpēdējā daļa «Īstenība» būtiski atšķiras no pārējām, taču arī tā kulminācijas brīdī tiek dekonstruēta un sagrūst, bez pārtraukuma it kā pārvēršoties par noslēdzošo daļu «Lodes», kurā notis kā lodes vajā savu klausītāju līdz pat pēdējam akcentam, kas var simbolizēt gan nāvi sapnī, gan pamošanos.»
Šimkus solokoncertam turpmākajos mēnešos sekos vairāki koncerti un mākslas izstādes - Latvijas Mākslas akadēmijas izstāde «Brokastis Eiropā» un akordeonistes Ksenijas Sidorovas koncerts Strasbūrā, Ginta Gabrāna mākslas darbu izstāde Parīzē, Verdi Rekviēms Parīzes teātrī «Théatre des Champs-Élysées», piedaloties Maijai Kovaļevskai, Egilam Siliņam, diriģentam Andrim Pogam, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un Valsts akadēmiskajam korim «Latvija». Strasbūrā norisināsies koncerts ar pianista Reiņa Zariņa un diriģenta Aināra Rubiķa piedalīšanos. Kultūras pasākumu izlase veidota, lai starptautisko auditoriju iepazīstinātu ar Latvijas mūzikas un mākslas vērtībām.
Pianists Šimkus klavierspēli apguvis Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā, vēlāk mācījies Karalienes Sofijas Mūzikas koledžā Madridē, Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā un Riharda Štrausa konservatorijā Minhenē. Šimkus apguvis arī kompozīciju pie latviešu komponista Pētera Vaska. Pianista klavierspēle novērtēta daudzos starptautiskos konkursos. Viņam piešķirta pirmā vieta un īpaša publikas atzinība prestižajā 55.starptautiskajā Marijas Kanalsas pianistu konkursā Barselonā. Šimkus ieguvis pirmo vietu arī 5.Bādkisingenes klavieru olimpiādē. 2014.gadā pianists ieguvis starptautiskā Reingavas mūzikas festivāla balvu «Förderpreis des Rheingau Musik Festivals» Vācijā. 2002. un 2009.gadā Šimkus saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu.
Savā karjerā pianists sadarbojies ar daudziem pasaulē atzītiem orķestriem. To vidū ir BBC filharmoniskais orķestris, Birmingemas simfoniskais orķestris, Francijas Nacionālais orķestris, Ziemeļvācijas Radio simfoniskais orķestris, kamerorķestris «Kremerata Baltica» un Čehijas Filharmonijas orķestris. Šimkus uzstājies daudzos festivālos - klasiskās mūzikas festivālā «Kissinger Sommer» Vācijā, Bergenas festivālā, Mūzikas festivālā Lokenhauzā, Austrijā, Stavangeres starptautiskajā kamermūzikas festivālā un citos. Viņš koncertējis arī daudzās koncertzālē pasaulē, piemēram, Vīnes «Konzerthaus», Tokijas «Opera City», Stokholmas «Konserthuset» un Amsterdamas «Concertgebouw». Šimkus sadarbojies ar skaņu ierakstu kompānijām «ARS Produktion» un «Artalinna».
Koncertzāle «Salle Cortot», kur 6.februārī uzstāsies Šimkus, ir nodēvēta par godu franču pianistam Alfrēdam Korto. Tā tika atklāta 1929.gadā. Ēka būvēta «Art Deco» stilā un joprojām ir spilgta sava laika liecība. Ik gadu koncertzālē notiek vairāk nekā 150 koncerti. Tur uzstājušies tādi mākslinieki kā spāņu pianiste Alisija de Laroča, franču pianists Fransuā Renē Dišabls, diriģents Mstislavs Rostropovičs, krievu čelliste Natālija Gūtmane un citi.
