Deputāts: Nepiedalīšanās «World Expo» negatīvi ietekmēs arī ekonomiku

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Latvijas lēmuma par nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē «World Expo 2015» negatīvā ietekme uz valsts tēlu būs jūtama arī ilgtermiņā, tostarp valsts ekonomikā, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Rihards Kols (VL-TB/LNNK).

Latvijai tagad var nākties saskarties ar prezidentūras Eiropas Savienības Padomē trio pārējo divu valstu - Itālijas un Luksemburgas - negatīvu reakciju, un plašākā kontekstā tas ir negatīvs signāls attiecībā uz starptautisko sabiedrību. Nepiedalīšanās pasākumā, kas saistībā ar valstu prezentāciju pielīdzināms olimpiskajām spēlēm, liecina par sava veida bezspēcīgumu un negatīvi atsauksies arī uz Latvijas ekonomiku, tostarp investīciju piesaisti.

Viņš norādīja, ka vajadzēja ņemt vērā arī Ārlietu ministrijas (ĀM) un Latvijas Institūta secinājumus par to, kā atteikšanās no piedalīšanās «World Expo» izstādē ietekmēs valsts tēlu.

Kols uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ir «līdz saknei» jāizmeklē gatavošanās process Latvijas dalībai izstādē, jo piepešie sadārdzinājumi raisa jautājumus. Ja rodas aizdomas par kriminālpārkāpumiem, tad izmeklēšanas procesā jāiesaistās arī tiesībsargājošajām iestādēm.

LETA jau ziņoja, ka valdība 27.janvārī lēma, ka Latvija nepiedalīsies starptautiskajā izstādē «World Expo», kas šogad norisināsies Itālijas pilsētā Milānā no 2015.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Latvija universālajās «Expo» izstādēs piedalījusies trīsreiz - 1935.gadā Beļģijas galvaspilsētā Briselē, 2000.gadā Vācijas pilsētā Hannoverē un 2010.gadā Ķīnas pilsētā Šanhajā.

Dalība abās pēdējās izstādēs saistīta ar skandāliem. Hannoverē tika pārmesta nekvalitatīva sagatavošanās un ekspozīcija. Savukārt Šanhajā paviljona būvniecība tika pabeigta pēdējā brīdī, turklāt tas pat pēc oficiālās atklāšanas nebija nodots ekspluatācijā, paviljons darbojās ar pagaidu ekspluatācijas atļauju. Tāpat dalību Šanhajas izstādē aptumšoja Latvijas organizētāju skandāli - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pārmeta paviljona būvniekiem «Aerodium» šantāžu un krāpniecību saistībā ar citu projektu, bet «Aerodium» vainoja LIAA vadītāju Andri Ozolu kukuļa pieprasīšanā.

Latvija ir piedalījusies arī specializētajās «Expo» izstādēs - 1998.gadā Portugāles pilsētā Lisabonā, kā arī 1937.gadā ar kopīgu Baltijas valstu paviljonu Parīzē. 2003.gadā Latvija atteicās no dalības 2005.gada specializētajā «Expo» izstādē Japānas pilsētā Aiči.

«Expo» izstāžu pirmsākumi meklējami 19.gadsmitā - 1844.gadā Parīzē notika Francijas nacionālā sasniegumu izstāde, bet 1851.gadā pēc Parīzes izstādes parauga Londonā notika starptautiskā «Lielā izstāde», kurā vairāk nekā 20 valstis piedāvāja savus kultūras un industriālos sasniegumus.

Nākamā universālā «Expo» izstāde notiks 2020.gadā Apvienoto Arābu Emirātu pilsētā Dubaijā, bet nākamā specializētā «Expo» izstāde paredzēta Kazahstānas galvaspilsētā Astanā.

Uz augšu