Ceturtdienas vakarā Vecrīgas grāmatnīcā «Globuss» mājīgā un ģimeniskā gaisotnē notika mūzikas žurnālista Jāņa Žildes grāmatas «Piekūns skrien debesīs» atvēršanas svētki, kurā piedalījās gan grāmatas izdevēji, gan grupas «Jauns Mēness» dalībnieki (no pirmā un otrā sastāva), gan draugi un vienkārši interesenti. Grāmata, kuras dizainā iestrādātas arī mākslinieka Ilmāra Blumberga skices un darbi, pieejama visās lielākajās grāmatnīcās, kā arī internetā.
«Šis teksts ir dzīvotspējīgs ja ne simts gadus, tad vairākus desmitus jau nu noteikti,» uzrunā klātesošajiem bilda grāmatas redaktore Gundega Blumberga, piebilstot, ka grāmata par «Jaunu Mēnesi» atsedz vairāku gadu desmitu kultūrslāni ne tikai Latvijas rokmūzikā, bet daudz plašākā ziņā.
Arī izdevniecības «Dienas Grāmata» galvenā redaktore Dace Sparāne-Freimane uzsvēra, ka autoram izdevies radīt vienkāršu, skaidru, faktiem bagātu un no jebkāda literāra manierīguma brīvu tekstu - precīzi tādu, lai veiktu savu uzdevumu - izstāstītu par grupu. «Jānim ir izdevies emocionāls un vienlaikus ļoti korekts teksts, un man ir liels prieks, ka «Dienas Grāmata» šo grāmatu ir izdevusi,» viņa piebilda.
Pats autors minēja divus iemeslus kādēļ šāda grāmata vispār ir tapusi. «Pirmais ir personiska rakstura, proti, ikdienā strādādams portālā TVNET, īso ziņu formātu - intervijas, recenzijas, apskatus, fīčerus varu rakstīt teju ar aizvērtām acīm, un bija sajūta, ka jāmet kāds izaicinājums. Grāmata par rokgrupu likās loģisks solis augšup. Savulaik deviņdesmito gadu sākumā, kad muzicēju vienā no savām pirmajām grupām «Pilots Buda», gan «Iļģu», gan «Jauna Mēness» ietekmē pievērsos tautas mūzikai, arī mēs sākām izmantot ģīgu, kokli, svilpauniekus un citus tautas mūzikas instrumentus. Tas man deva emocionālu saķeri ar grupu.»
Ainars Mielavs un Māris Muktupāvels grāmatas atvēršanas svētkos klusinātā versijā izpildīja dziesmu «Piekūns skrien debesīs»
Otrs iemesls esot vairāk filozofiskāks. «Ar šo grāmatu vēlējos atgādināt un parādīt, ka rokmūzika un rokmūziķi ir nozīmīga Latvijas kultūras sastāvdaļa, un pelnījusi līdzvērtīgu attieksmi kā jebkurš cits mākslas vai kultūras fenomens. Lai arī valsts šoreiz nolēma stāvēt malā un grāmatas ideju neatbalstīja, izsaku cerību, ka, iepazīstoties ar «Piekūna «stāstu, attieksme varētu mainīties un valsts institūcijas kļūs pretimnākošākās šādām iniciatīvām.»
«Izlasot šo grāmatu, jaunās grupas varēs uzzināt vismaz desmit lietas, ko noteikti nevajag darīt. Tā ir viena no lielākajām šās grāmatas vērtībām,» pasākuma izskaņā jokodams piebilda Ainars Mielavs.
