Vērošoties tiesā pret ASV nevalstisko organizāciju «C4ADS» par bankas saistīšanu ar ieroču tirdzniecības darījumiem, «ABLV» banka piesauc arī divu spēcīgu Latvijas pētniecisko žurnālistu vārdus, atklājis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». Žurnālisti raidījumam apliecinājuši, ka viņiem ar šī pētījuma saturu nav bijušas nekādas saistības.
No «ABLV» iesnieguma tiesā noprotams, ka banka vēlas atvērt savu filiāli ASV pilsētā Ņujorkā. Raidījums secina, ka, negodprātīgi izmantojot žurnālistu vārdus, «ABLV» cenšas iekarot ASV tirgu.
Pirms pusotra gada starptautiskajos medijos plaši izskanēja «ABLV» un «Reģionālās investīciju bankas» nosaukumi. ASV nevalstiskās organizācijas «C4ADS» veiktais pētījums «Odesas tīkls» atklāja, ka Latvijas bankām ir bijusi noteikta loma Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecības darījumos un līdzdalība naudas atmazgāšanā. Par to ziņoja arī mediji Latvijā. Ziņojumā izcelta Latvijas banka «ABLV», kurai, pēc autoru domām, ir «cieši sakari ar «Odesas tīklu»».
Pētījuma autori norāda arī uz aizdomām par naudas atmazgāšanu. Kā apliecinājums tam esot «ABLV» sniegtais finansiālais atbalsts ikgadējās starptautiskās transporta konferences «Jūras dienas Odesā» organizēšanai, kā arī bankas vadības biežā viesošanās dažādās transporta konferencēs Ukrainā. Šajās sanāksmēs piedalījušies arī ar ieroču tirdzniecību saistītie uzņēmumu pārstāvji.
Pētījuma autori secinājuši, ka daļa no ieroču tirdzniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem darījumos izmantojuši «ABLV». Dažus mēnešus vēlāk Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņoja, ka tā nav konstatējusi bankas saistību ieroču tirdzniecības darījumos.
Taču pērn augusta beigās «ABLV» vērsās ar prasību pret pētniekiem tiesā ASV. Tas nebūtu nekas neparasts, ja šajā iesniegumā tiesai pēkšņi neparādītos Latvijas Televīzijas žurnālistu vārdi. Ilze Nagla un Inga Spriņģe ir atklājušas virkni pārkāpumu. Taču šoreiz viņām neesot saistību ar organizācijas «C4ADS» pētījuma saturu.
«Es neesmu piedalījusies ne šī pētījuma tapšanā, ne arī šis pētījumu centrs ir sazinājies ar mani. Nav bijis nekāds kontakts. Tomēr jāsaka, ka, izlasot «ABLV» iesniegumu tiesai, viņi ir bijuši ļoti selektīvi par to, kādus faktus viņi min, kā viņi tos interpretē,» norāda LTV žurnāliste Briselē Ilze Nagla.
«de facto» rīcībā ir nonācis «ABLV» iesniegums tiesā. Tajā plaši uzskaitītas, pēc «ABLV» domām, nepatiesi paustās organizācijas «C4ADS» ziņas par banku. Taču negaidīti iesniegumā minēts, ka organizācijai esot sakari ar pētnieciskajiem žurnālistiem Latvijā. Tāpat vilktas paralēles starp dažādiem cilvēkiem un notikumiem. Piemēram, rakstīts, ka ir uzsākta tiesvedība pret Ilmāru Poikānu jeb Neo par nelegālu datu iegūšanu un to publicēšanu. Tāpat pieminēts, ka žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā veikta kratīšana. Taču noklusēts par to, ka pirmās instances tiesa Poikānu attaisnoja, bet Nagla uzvarēja Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Vēl mīklaināka ir žurnālistes Ingas Spriņģes pieminēšana «ABLV» iesniegumā tiesai. Viņai esot saistība ar laikrakstu «The Washington Post», kurā publicēts raksts par «Odesas tīklu». «Pirms dažiem gadiem, kad es mācījos Amerikā, es gāju praksē «The Washington Post», bet es tur biju viens no «mazajiem gariņiem». Man nav tādas ietekmes, lai es varētu pasūtīt «The Washington Post» rakstus,» norāda Spriņģe. Viņa papildina, ka «es pati par šo pētījumu uzzināju pirmo reizi no kolēģa, kurš man to pārsūtīja. Tā kā es nezinu veidu, kā es tur varētu būt bijusi iesaistīta. Šis apsūdzības raksts man ir ļoti liels pārsteigums.»
Taču «ABLV» iesniegums tiesai atklāj vēl kādu iepriekš publiski nezināmu faktu. No tā secināms, ka Latvijas žurnālistu apmelošana izmantota bankas centienos iekarot ASV tirgu. «ABLV» iesniegumā tiesai lasāms: «Ziņojuma plašā izplatība un tā publicēšana ir sagrāvusi un turpina graut iespējamās jaunās «ABLV» biznesa iespējas Amerikas Savienotajās Valstīs un visā pasaulē, jo daudzi biznesā iesaistītie un korespondentbanku partneri ir tikuši maldināti ar tajā paustajām nepatiesajām apsūdzībām. It sevišķi ziņojuma publicēšana Ņujorkā ir sagrāvusi «ABLV» centienus nodibināt korespondentbankas attiecības ar vairākām Ņujorkas finanšu iestādēm, tāpat tas ir traucējis «ABLV» centieniem atvērt filiāli Ņujorkā.»
«ABLV» iesniegums tiesā ir 20 lapaspušu garš. Tajā pašā laikā «ABLV» pārstāvja komentārs raidījumam «de facto» - vien dažas rindkopas: »«ABLV Bank» ir viena no lielākajām bankām Latvijā. Mēs atrodamies arī ECB tiešā pārraudzībā. Mums ir ļoti svarīga mūsu reputācija un labais vārds, tādēļ mēs vērsāmies tiesā, lai nepieļautu nepatiesu, apmelojošu ziņu izplatīšanu.» Tajā pašā laikā «ABLV» nekas nav traucējis savā iesniegumā tiesai piesaukt divus spēcīgus pētnieciskos žurnālistus. Turklāt, negodprātīgi izmantojot viņu vārdus, censties sevi attaisnot.
Lai ārvalstu banka atvērtu filiāli ASV viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir, ka finanšu iestādei nedrīkst būt saistības ar «naudas atmazgāšanas» darījumiem. Taču šis pētījums nav vienīgais, kas «ABLV» vārdu loka «netīru darījumu» kontekstā. Turklāt bankas mēģinājumi vilkt paralēles starp pētniekiem ASV un žurnālistiem Latvijā vēl vairāk grauj uzticību pārējam «ABLV» iesniegumā tiesai rakstītajam.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis norāda: «Jautājums ir, kas ir neaptraipīta reputācija? Šobrīd laikam gandrīz nav neviena lielā finanšu sektora multinacionālā spēlētāja ASV, kurš nav sodīts ar simtiem miljonu vai pat miljardiem lieliem naudas sodiem par, teiksim, trūkumiem savās sistēmās, kas neļauj pietiekami nodrošināt risku samazināšanu.»
Taču jau atkal – pirms neilga laika jaunā ASV ekspertu pētījumā par «naudas atmazgāšanu» Latvijā piesaukts «ABLV» vārds. Līdz ar to bankai var kļūt aizvien grūtāk iegūt labu reputāciju starptautiskajā arēnā, savukārt plāni par filiāli ASV - attālinās.