Pirms pieciem gadiem avarējušās lidmašīnas «Tu-154» piloti ir piespiesti veikt nosēšanos Smoļenskā, turklāt pilotu kabīnē nepiederošas personas ilgstoši novērsa pilotu uzmanību no tiešo pienākumu veikšanas, vēsta ārvalstu mediji, atsaucoties uz Polijas radiostaciju «RMF FM».
Radiostacija otrdien, atsaucoties uz jauniegūtu informāciju, kas iegūta no «melnās kastes» ierakstiem, vēsta, ka pirms lidmašīnas katastrofas pilotus «pastāvīgi traucēja nepiederošas personas, kuras pilotiem bija jānomierina».
Pilotu darbu traucējis Gaisa spēku vadītājs Andžejs Blasiks, kurš atradās pilotu kabīnē. Viņš norādījis, kā pilotiem jārīkojas un pieprasījis, lai lidmašīna tiktu nosēdināta tieši Smoļenskā. «Mums tas jādara, kamēr mēs sasniegsim rezultātu,» radiostacija citē Blasiku.
Par nepieciešamību nosēdināt lidmašīnu tieši Smoļenskā runājis arī Valsts protokola dienesta vadītājs Mariušs Kazana.
Vēl kļuvis zināms, ka pilotu kabīnē pusstundu pirms katastrofas notikusi alus dzeršana, taču nav zināms, kura no personām lietojusi alkoholu.
20 minūtes pirms katastrofas ieraksti fiksējuši septiņas reizes, kad piloti mēģinājuši apklusināt kabīnē nepiederošās personas.
Radiostacija atsaucas uz ierakstiem, kas iegūti, atšifrējot par 30% vairāk vārdu, kas teikti pirms nelaimes.
Smoļenskas aviokatastrofa notika 2010.gada 10.aprīlī.
Avārijā gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie cilvēki, tostarp Polijas prezidents Kačinskis un viņa sieva Marija, kā arī armijas ģenerālštāba priekšnieks Františeks Gongors, ārlietu ministra vietnieks Andžejs Krēmers, Nacionālā piemiņas institūta vadītājs Janušs Kurtika, Seima vicespīkers Ježijs Šmaidziņskis, prezidenta kancelejas vadītājs Vladislavs Stasjaks un Polijas Centrālās bankas vadītājs Slavomirs Skšipeks.
Kačiņskis kopā ar augstām valsts amatpersonām lidmašīnā devās uz Smoļensku, lai apmeklētu netālu esošo Katiņu, kur 1940.gadā PSRS iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairākus tūkstošus poļu karagūstekņu.
Avārija notika biezā miglā.
Lielāko daļu vainas par lidmašīnas avāriju uzņēmās Polija, taču pārmetumi tika izteikti arī Krievijai, kur lidmašīnai nācās veikt nosēšanos biezā miglā.
Krievija 2010.gadā nāca klajā ar izmeklēšanas ziņojumu, kurā tika secināts, ka avārijā vainojamas Polijas puses pieļautās kļūdas.
Varšava 2011.gada jūlijā publiskotajā ziņojumā par traģiskās aviokatastrofas cēloni nosauca nepietiekami apmācīto lidmašīnas apkalpi, bet norādīja, ka kļūdas pieļautas arī Smoļenskas gaisa satiksmes kontroltornī.
