Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/27/11039958t1h7f59.jpg)
Ministrijās patlaban moderni kļuvis gandrīz visus tēriņus piesaistīt valsts drošības stiprināšanai, lai pret tiem būtu grūtāk iebilst. Sākot ar algām ugunsdzēsējiem, pastniekiem, dzelzceļniekiem un cietumu uzraugiem, beidzot ar ceļu būvi, pasta piegādēm un skolotāju algu reformu, kā arī iespējamu minimālās algas celšanu, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Kā atrisinājumus visiem tēriņiem ministri min ēnu ekonomikas apkarošanu. Tomēr vairāki labi iecerēti plāni ir iestrēguši. Piemēram, Finanšu ministrija vēl pagājušajā gadā lūdza Saeimas deputātus reformēt Komerclikumu, lai neļautu nodokļu krāpniekiem izmantot firmas, kas slēpšanās nolūkos reģistrētas uz fiktīvu ārvalstnieku vārdiem. Ārzemniekam personīgi būtu jāierodas Uzņēmumu reģistrā – tāds bija ministrijas ieteikums. Šā gada budžetā ieplānoti 6 miljoni eiro, ko bija iecerēts iekasēt labojot šo likuma robu. Saeimas deputāti iebilda.
14,5 miljonu eiro robs šogad, 6,5 miljoni nākamajā un 7,4 miljoni eiro aiznākamajā gadā radīsies, ja neizdosies pieņemt grozījumus, kas liktu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par aizdomīgajiem darījumiem dot ziņu Valsts ieņēmumu dienestam. Šie divi likumu grozījumi dotu papildus 20 miljonus eiro.
Jau gada pirmajos mēnešos gandrīz sadalīti 32 642 776 eiro, kas atlikti neparedzētiem gadījumiem. Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka šī nauda domāta tikai dabas stihiju seku novēršanai. Tomēr pašu pieņemtos noteikumus ministrijas neievēro.
Kultūras ministrija no ārkārtas naudas prasīja 201 000 eiro, lai rīkotu 4.maija 25.gadadienas svinības. 5,5 miljoni eiro iedalīti, lai saglabātu nemainīgu mikrouzņēmumu nodokli. Tieslietu ministrija par 430 000 eiro grib iepirkt iekārtas Valsts tiesu ekspertīžu centram. Pašvaldību ministrija prasījusi naudu, lai segtu atskurbtuvju darbu laukos. Kopā apmierinātas jau 35 vajadzības. Atlikušajiem 5 miljoniem arī jau pieteikušies vairāki gribētāji.
Premjere Laimdota Straujuma (V) «Nekā Personīga» atklāj, ka ministriem piedāvājusi no katras ministrijas budžeta ieturēt 1-3% un naudu dot tiem, kas var piedāvāt vai nu jaunus veidus, kā valsts var palielināt ieņēmumus, vai uzlabot sniedzamo pakalpojumu kvalitāti. Ministri ieceri nav atbalstījuši.
Atturēties no nepārdomātiem pieprasījumiem nākamā gada budžetā iesaka Fiskālās disciplīnas padome – to izveidoja vēl Valda Dombrovska (V) valdības laikā. Padomē strādā Saeimas, Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas virzīti speciālisti. Viņi gan var tikai ieteikt kā rīkoties. Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais bijis Starptautiskā valūtas fonda konsultants un krīzes gados minēts arī kā premjera un finanšu ministra kandidāts. Viņaprāt, valdības ministri no budžeta prasa pārāk daudz.
Bijušais ministrs iezīmē drūmu ainu un paredz valdības krišanu
Aizejot no politikas viens no pēdējiem bijušā finanšu ministra Andra Vilka (V) novēlējumiem bija nesabojāt budžetu. Tas, kas notiek ar naudu ārkārtas gadījumiem, rāda, ka priekšvēlēšanu un valdības veidošanas karstumā budžets sastādīts nekvalitatīvi un tāpēc tas jālāpa ar naudu, kas būtu jātur rezervē plūdu vai vētru gadījumiem.
«Es neatceros nevienu tādu gadu, kad tik ātri sāktu beigties līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Un ministri uzskata to par normu. Atceros, kad bija tas smagais periods 2009-2011.gads, tad jau arī tika pieprasīts. Bet tad bija kaut kāda pietāte pret šo jēdzienu – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Tagad tā ir kā shēma. Principā Finanšu ministrija izskatās paliek viena un nav spējīga noturēt to. Tā ir ļoti bēdīga situācija,» stāsta Vilks.
Vilks atceras, kā pret eiro ieviešanu bijusi Zaļo un zemnieku savienība. Jau tolaik viņš no partijas dzirdējis ieteikumus mazāk domāt par taupīšanu un vairāk par tērēšanu. To Vilks min kā vienu no iemesliem, kāpēc Straujumas valdība varētu krist.
«Ir ļoti grūti.. Tur ir jābūt ļoti spēcīgai vēlmei un atbalstam. Es domāju, ka Straujumai nav šis atbalsts. Viņa jau saprot to, ka Latvijai ir jānotur tās pozīcijas, kas mums bija iekarotas, bet tas atbalsts, arī politiskais nav tik pietiekoši spēcīgs. Tur jau tā lieta. Tāpēc es domāju, ka situācija ir nobriedusi un nebrīnītos, ka jaunā valdībā, kas varētu būt tuvāko mēnešu laikā pilnīgi mainās šie nosacījumi un visas bremzes tiek palaistas vaļīgāk un mēs varam nonāk situācijā, kas mūs ne pārāk apmierina. Bet es neuzskatu, ka sabiedrība to uztvers uz urrā. It sevišķi uzņēmēji. Jo tur tie riski ir pietiekami lieli. It kā ir kaut kādi īstermiņa ieguvumi, bet vidējā termiņā riski ir pietiekami lieli un uzņēmēji to noteikti nevarētu atļauties,» stāsta Vilks.
Kā brīdina bijušais ministrs - sliktākais, kas var notikt, ir pārāk liels budžeta deficīts. Tas nozīmētu sabojātas attiecības ar Eiropu. Tam var sekot arī starptautisko kredītreitingu aģentūru rīcība, samazinot Latvijas līdz šim pozitīvo novērtējumu. Tas savukārt būtu signāls investoriem, ka Latvija vairs nav uzticams partneris.