LNVM Dauderu nodaļā 15. maijā plkst. 18:00 tiks atklāta olimpisko medaļnieku brāļu Šicu vecmāmiņas un Latvijā vecākās aktīvās audējas – Tautas daiļamata meistares Lilijas Šicas darbu izstāde. Lilijas Šicas vārds pazīstams gan pateicoties olimpiskajiem mazdēliem Jurim un Andrim, gan arī kā Krimuldas tautas aušanas studijas vienai no dibinātājām un ilggadīgām vadītājām.
Izstādē būs apskatāmas Lilijas skaisti noaustie spilveni un segas, starp kurām arī mazdēliem austā olimpiskā sega - ar olimpisko simbolu - pieciem riņķiem.
Izstādes apmeklētājiem būs arī unikāla iespēja apskatīt brāļu Šicu olimpiskās medaļas un kausus. Brāļi Šici, kuri tiek atzīti par Latvijas labāko kamaniņu divnieku, izcīnījuši vairākas godalgotas vietas starptautiskās sacensībās un Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Viņi no sezonas svarīgākajām sacensībām ar medaļām atgriezušies piecas reizes iepriekšējo sešu gadu laikā. Tā 2008. un 2009. gadā Latvijas komanda izcīnīja bronzu pasaules čempionātu stafetē, 2010. gadā Šici tika pie sudraba Vankūveras olimpiskajās spēlēs, kas Latvijas sportā bija pirmais šāda veida sasniegums pēc neatkarības atjaunošanas. Savukārt 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs brāļu Šicu divnieku ekipāža izcīnīja bronzas medaļu.
Lilija Šica atzīst, ka galvenais dzīvē ir bērni un mīlestība. Viņa ir izaudzinājusi sešus bērnus, piecpadsmit mazbērnus un trīspadsmit mazmazbērnus. Lilija savos 94 gados joprojām ir aktīva, viņa labprāt dzied, joko un pie reizes arī uzdejo. 2009. gadā viņa piedalījās Baltijas vienotības skrējienā «Sirdspuksti Baltijai» un tautastērpā veica pēdējo kilometru pirms Rīgas. Lilija bijusi arī konkursa «Sieviete Latvijai 2011» laureāte. Savukārt pēc 90. dzimšanas dienas tiek izdota viņas atmiņu grāmata «Turi savu kanti, Lileit! Meitene no Rites ienāk dzīvē», kurā aprakstītas gan daudzu dzimtu saknes, gan autores jaunība, kas cieši saistīta ar Sēliju un tās ļaudīm.
Lilija savā grāmatā raksta: «Saka, ka cilvēks dzīvojis tikai tik, cik palicis atmiņā. Pārējais mūžs pagājis tā, kā mākoņi aizpeld. Viens savu mūžu atceras gaišu, cits drūmu, cits skumju, cits laimīgu, un tie ir tie dzīves mākonīši, kas mums pāri un garām aizpeldējuši. Tas, ko mēs atceramies, ir zibsnīši no saules.»
Visi laipni gaidīti uz izstādes atklāšanu! Izstāde apskatāma līdz 2015. gada 5. jūlijam.
.
