Ar tiesas lēmumu Tjūringam tika liegta pieeja valsts noslēpumiem, un viņš vairs nedrīkstēja strādāt valdības labā. Viņš nomira 1954.gada 7.jūnijā. Līķa sekcijā tika noteikts, ka nāves iemesls ir saindēšanās ar ciankāliju. Blakus viņa ķermenim atrada aizkostu ābolu, lai gan viņa kuņģī ābola gabaliņi atrasti netika. Autopsijas slēdziens vēstīja, ka kuņģī bijušas četras unces (aptuveni 200 ml) pēc rūgtām mandelēm smaržojoša šķidruma – gluži kā kālija cianīda šķīdums. Šķīduma pēdas tika arī atrastas dzīvībai svarīgos orgānos. Slēdziens – nāves iemesls ir saindēšanās ar ciankāliju, turklāt tā bijusi pašnāvība.
2012.gadā BBC rakstā filozofijas profesors un Tjūringa eksperts Džeks Koplends (Jack Copeland) apgalvoja, ka Tjūringa nāve varētu būt nelaimes gadījums, jo netika pārbaudīts, vai ābolā ir ciankālijs, un nekas neliecināja, ka viņam būtu pašnāvnieciskas tieksmes. Turklāt Tjūringam mājās bija pieejams ciankālijs ķīmiskiem eksperimentiem.
Apbalvojumi, atzīšana un publiska valdības atvainošanās
Īsi pēc Otrā Pasaules kara Alanu Tjūringu apbalvoja ar Britu impērijas ordeni. Viņa 86.dzimšanas dienā Tjūringa biogrāfists Endrjū Hodžs (Andrew Hodges) viņa bērnības mājās atklāja oficiālu piemiņas plāksni. 2004.gada 28.oktobrī, Tjūringa nāves piecdesmitgadē, Surejas Universitātē tika atklāta viņa statuja, bet 2007.gada jūnijā - Blečlija parkā Bakingemšīrā. Prinstonas Universtitātes absolventu izdevums «Princeton University Alumni Weekly» nodēvēja Tjūringu par otro nozīmīgāko absolventu skolas vēsturē.
Tjūrings saņēmis virkni citu dažādu apbalvojumu un pagodinājumu, it īpaši Mančesterā, kur viņš strādāja līdz pat savai nāvei. 1999.gadā žurnāls «Time» nodēvēja viņu par vienu no 100 nozīmīgākajiem 20.gadsimta cilvēkiem, apgalvojot, ka «ikviens, kurš pieskaras klaviatūrai, vai atver teksta apstrādes programmu, būtībā darbojas ar Tjūringa mašīnas iemiesojumu.» 2002.gadā BBC Tjūringu ierindoja starp 100 dižākajiem britiem, piešķirot viņam 21.vietu. Kopumā Tjūrings visā pasaulē ir plaši atzīts par savu ieguldījumu datorzinātnē, bieži vien dēvējot viņu par nozares «tēvu».
Ņemot vērā petīciju, kuru izveidoja Džons Grehems Kamings (John Graham-Cumming), toreizējais premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown) 2009.gada 10.septembrī nāca klajā ar paziņojumu, ka britu valdība atvainojas Tjūringam par notiesāšanu homoseksuālismā un ķīmisko kastrāciju. Tiesa, pašam Tjūringam no tā vairs ne silts, ne auksts.
Norvēģu kinorežisora Mortena Tilduma 2014.gada filma «The Imitation Game» ar Benediktu Kamberbaču un Keiru Naitliju galvenajās lomās.