Min iemeslus, kādēļ Lietuva klusē par «An-2» katastrofas cēloņiem (38)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Dr. Jaus, CC BY-NC-ND 2.0

Mēnesi pēc «An-2» katastrofas Baltijas jūrā joprojām ir zināms ļoti maz, kas notika un kāpēc. Ļoti iespējams, ka izmeklētājiem ir zināma kāda būtiska informācija, taču tā, visticamāk, tiks noklusēta, Lietuvas medijiem paudis vietējais žurnālists Ramūns Bogdans. 

Pēdējā informācija, kas dzirdēta par «An-2» ir tā, ka Lietuvas valdība nevēlas izcelt jūrā nogrimušo lidaparātu. Tiek norādīts, ka tas būtu pārāk dārgs un bezjēdzīgs process.

«Iepriekš gan Lietuvas valdība bija gatava izcelt lidmašīnu no jūras dzelmes, un tad nekas netika runāts par naudas problēmām. Vai tiešām valdībā jau ir zināms, kas noticis lidaparātu «An-2»?» jautā Bogdans.

Viņš norāda, ka «An-2» nav ne «Boeing», ne «Airbus» – šāds lidaparāts sver vien trīs tonnas, un sliktākajā gadījumā tam ir nolūzuši tikai spārni.

«Tieši par spārniem arī rodas vislielākie jautājumi, jo «Youtube» publicētais videomateriāls parāda lidmašīnas karkasu, taču maz kas ir zināms par spārniem – redzētais liek uzdot jautājumus, kādēļ tie tik pat kā nav nofilmēti? Iespējams, ka tie tika nolauzti tīšām,» uzskata žurnālists.

Bogdans atzīmē vēl vienu svarīgu detaļu – zem ūdens tapušajā video materiālā bija redzams pilnībā atsegts lidmašīnas motors, un tas nozīmē, ka metāla pārsegs triecienā ar ūdeni tika norauts. Tāpat arī eksperti norādījuši, ka, iekrītot ūdenī, lidmašīnas propelleri vēl griezās – tas nozīmē, ka lidmašīna bija tehniskā kārtībā, un ir jāmeklē kāds iemesls, kādēļ tā iekritusi ūdenī.

«Zviedrijas radari bija pēdējie, kuri fiksēja lidmašīnu – tas bija vismaz 1200 metru augstumā. Ja zviedru koordinātas bija pareizas, tad tam vajadzēja būt ļoti negaidītam un pēkšņam kritienam,» uzskata Bogdans, kurš ir neizpratnē par faktu, ka «divi pieredzējuši piloti tā arī nespēja brīdināt nevienu laikā, kad krita lidmašīna, lai arī laika bija pietiekami».

Bogdans analizē, ka pēdējā laikā virs Baltijas jūras bijis neviens vien incidents, kurā iesaistītas Krievijas militārās lidmašīnas, kuras nav redzamas radaros. Šo lidmašīnu dēļ neviena vien Rietumvalstu lidmašīna par mata tiesu izvairījusies no nopietnas aviokatastrofas. Runājot par «An-2», pastāv iespēja, ka piloti varētu būt mēģinājuši izvairīties no kādas lidmašīnas, kas lidojusi ar izslēgtiem raidītājiem.

«Ņemot vērā, kāda ir bijusi Lietuvas valdības reakcija, kā arī Zviedrijas militāristu reakcija – šeit jārunā par to, ka notiek atklāta izvairīšanās runāt atklāti par gadījumiem, kuros iesaistīta Krievijas militārā aviācija. Mūsu gadījumā klusēšanas iemesls varētu būt vienkāršs – nevēlēšanās saasināt spriedzi ar Krieviju,» uzskata Bogdans.

Vēl viens katastrofas iemesls varētu būt tas, ka kādas lielākas – pasažieru vai militārās lidmašīnas piloti vienkārši nav pamanījuši nelielo lidaparātu, un palidojot garām nelielā attālumā, «An-2» nonākusi spēcīgā turbulences zonā, kas padarījusi nelielo lidaparātu nevaldāmu.

«Ir daudz spekulāciju, kas un kādēļ ir noticis. Tikai starptautiska izmeklēšana varētu ļaut palīdzēt saprast, kas ir noticis. Tiesa, nav saprotams, kādēļ Lietuva nevēlas šo incidentu atrisināt līdz galam. Līdzīgi kā ar «MH17» lidmašīnas notriekšanu virs Donbasa, tā arī šajā gadījumā izmeklēšanā ir vērojama liela vilcināšanās. Ļoti iespējams, tas ir tādēļ, ka arī šajā incidentā pie vainas ir Krievija, taču nevēloties saspīlēt situāciju, par to netiek runāts. Demokrātiskai sabiedrībai ir jāzina visu par iespējamām briesmām,» uzsver Bogdans.

Komentāri (38)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu