Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/27/11051290t1ha22b.jpg)
Pie mums dabā un dārzā ir sastopami augi, kuri ir indīgi. Vai tiešām jāuzmanās paša dārzā, lai nesaindētos ar smukajām puķēm vai dzimšanas dienā, saņemot narcišu un hortenziju pušķi, nenāksies doties uz slimnīcu? Šāds jautājums tiek uzdots portālam «Apollo» pēc tam, kad internetā pavisam nesen bija atrodams raksts, kurā brīdināja par ļoti indīgiem augiem - slepkavām, kuri ne tikai atrodami dabā, bet tos audzē arī piemājas dārzos.
Indīgus augus Latvijā var atrast dabā un arī dārzos - delfīnijas, lielziedu uzpirkstītes, belledonnas, kurpītes, rudens vēlziedes, melnās driģenes, silpurenes, gundegas, maijpuķītes, velna rutki un plankumainie velna rutki, latvāņi un citi.
Portāls «Apollo» padomu prasīja speciālistiem. Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele uz jautājumu - vai piemājas dārzos un puķu dobēs tiešām audzējam augus slepkavas, atbildēja citējot klasiķi, ka » indīgs ir viss, bet mērs visu padara lietojamu». Daudzi augi, tai skaitā uzskaitītie indīgie var būt lieliski ārstniecības līdzekļi, viss atkarīgs no devām un lietojuma.
Inita Dāniele min lielisku piemēru – pedantiskie vācieši grāmatā apkopojuši visus dabas valsts produktus un devas, ar kuriem saindējoties kādam iestājusies nāve. Šajā grāmatā kā indīgi minēti arī tādi ikdienā plaši lietojami dabas produkti, kā kafija un kakao. Grāmatā minēts, ka 50 tasītes kakao dienā cilvēkam ir letāla deva.
Speciāliste uzskata, ka dārzā apkopjot augus, tos griežot, laužot vai kā citādi augu sulai nonākot uz rokām un vēlāk, iespējams, mutē, nevienam ļaunums nenotiks. Protams, ir jāzina, kādus augus likt blenderī, lai pagatavotu veselīgu kokteili. Te derētu tie paši noteikumi, kas sēņotājiem – nepazīsti, neņem!
Inita Dāniela saka, ka vecākiem būtu jāpieskata bērnus, lai tie nedzer no vāzes puķūdeni, ja vāzē bijuši indīgi augi vai neiebāž mutē ko indīgu. Saindēties var ne tikai ēdot indīgus augus, bet arī apdedzināties pieskaroties, pie mums īpaši jāuzmanās no latvāņiem.
To pašu apgalvo arī Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsta palīdze Puriņa, sakot, ka jāpieskata mazus bērnus un vecus cilvēkus, lai tie neapēstu ko nezināmu. Speciāliste arī saka, ka indīgie augi negaršo patīkami, parasti tā ir nepatīkama garša, dedzinoša sajūta mutē, siekalošanās, šī organisma reakcija brīdina cilvēku neēst šo augu.
Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsta palīdze Puriņa portālam pastāstīja, ka saindēšanās ar augiem pie mums nav novērota bieži. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad pusaudži saindējušies ar velnarutka sakni, citā gadījumā no rudens vēlziedēm, noturot to lapas par meža ķiploka lapām, tikuši pagatavoti salāti un notikusi saindēšanās. Protams, ja kāds domā ēst narcišu sīpolus, rudens vēlziežu lapas, sēklas vai sīpolus, saindēšanās var notikt, bet Latvijā nav sastopami augi, kuriem pieskaroties vai nelielai auga daļai nonākot organismā, būtu novērota nopietna saindēšanās.
Inita Dāniele aicina dārza ziedus smaržot un priecāties par augu skaistumu, bet neēst tos. Tas attiecas uz visiem augiem, ja nav zināms vai augs tiešām nav indīgs.
Bažām, ka dārzā varētu augt augi, ar kuriem pavisam nejauši var saindēties, nav pamata, bet, ja ir aizdomas par saindēšanos, nekavējoties jālūdz mediķa palīdzēiba.