Ekonomikas ministrija (EM) tiesāsies un no komandītsabiedrības «Expo 2015» (KS «Expo 2015») atgūs katru nelietderīgi iztērēto centu saistībā ar Latvijas dalības starptautiskajā izstādē «Expo Milano 2015» organizēšanu, valdības sēdē otrdien sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
Viņa norādīja, ka EM ir informēta par otru komandītsabiedrības tiesā iesniegto prasību. Lai gan ministrija ar tās tekstu vēl nav iepazinusies, sekos pretprasība no EM puses. Līdz ar jauno KS «Expo 2015» prasības iesniegšanu kopējā zaudējumu prasības summa sasniedz 464 732,43 eiro.
«Mēs tiesāsimies un atgūsim no KS «Expo 2015» katru nelietderīgi iztērēto centu,» uzsvēra Reizniece-Ozola.
Savukārt KS «Expo 2015» pārstāvis zvērināts advokāts Lauris Liepa valdības sēdē uzsvēra, ka joprojām pastāv iespēja strīdu atrisināt ārpus tiesas. Turklāt sagatavotos materiālus projekta ietvaros varētu izmantot citiem mērķiem, piemēram, nododot tos Kultūras ministrijai.
«Mēs ļoti labprāt sēstos pie galda un par šīm lietām runātu,» teica Liepa.
Ministre gan atbildēja, ka EM jau ir centusies panākt kādu vienošanos ar komandītsabiedrību ārpus tiesas, taču tas neesot izdevies.
EM otrdien valdībā ziņoja par Latvijas dalības starptautiskajā izstādē «Expo Milano 2015» izbeigšanas statusu. Ministrija ziņojumā norāda, ka kopējais «Expo Milano 2015» projekta realizēšanai piešķirtais finansējums no 2013.līdz 2016.gadam ir 5,725 miljoni eiro, kas bija paredzēti paviljona projektēšanai, būvniecībai un iekārtošanai (mēbelējums, apsaimniekošana u.c.), ekspozīcijas sagatavošanai, mārketingam un komunikācijai, paviljona nojaukšanai, projekta vadībai un citiem administratīvajiem izdevumiem, kas saistīti ar Latvijas dalības izstādē nodrošināšanu.
«EM, lai nodrošinātu Latvijas dalību «Expo Milano 2015», 2013.gada 28.jūnijā izsludināja iepirkumu (metu konkurss un sarunu procedūra) «Ekspozīcijas saturiskā redzējuma un arhitektoniski telpiskās vīzijas izstrāde Latvijas ekspozīcijai izstādē «Expo Milano 2015» un idejiskās ieceres realizēšanas nodrošināšana (ekspozīcijas producēšana)». Izsludinātā metu konkursa un sarunu procedūras rezultātā 2013.gada 19.decembrī EM noslēdza divus pakalpojumu līgumus ar KS «Expo 2015»,» klāstīts ziņojumā.
Pirmais līgums bija par Latvijas ekspozīcijas izstādē tehniskā projekta izstrādi un saskaņošanu, autoruzraudzību un konsultāciju sniegšanu (projektēšanas līgums). Līgumcena - 226,7 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt otrs līgums bija par Latvijas ekspozīcijas saturiskā redzējuma māksliniecisko un organizatorisko realizēšanu, kā arī uzraudzību (producēšanas līgums). Līgumcena - 2,541 miljonis eiro bez PVN.
Atbilstoši valdības lēmumam EM 2015.gada 9.februārī informēja KS «Expo 2015» par abu līgumu izbeigšanu. Ministrija konstatējusi, ka atbilstoši abu pušu parakstītajiem pieņemšanas un nodošanas aktiem abu līgumu izbeigšanas brīdī komandītsabiedrībai ir veikta samaksa kopumā 1,037 miljonu eiro apmērā.
«Lai izvērtētu KS «Expo 2015» izmaksājamās summas par projektā sāktajiem darbiem, EM 2015.gada 30.janvārī KS «Expo 2015» lūdza sagatavot un iesniegt nodošanas un pieņemšanas aktu projektus par sniegtajiem un pabeigtajiem pakalpojumiem, kā arī sagatavot informāciju par sāktajiem, bet nepabeigtajiem pakalpojumiem, pakalpojumu izmaksām, pievienojot izdevumus apliecinošus dokumentus,» pauž ministrija.
KS «Expo 2015» 2015.gada 4.februārī iesniedza EM nodošanas un pieņemšanas aktu projektus. Aprēķinātās papildu izmaksas līgumu izbeigšanas dēļ KS «Expo 2015» skatījumā ir 186 tūkstoši eiro (bez PVN). KS «Expo 2015» nav iesniegusi izdevumus apliecinošos dokumentus, kas būtu nepieciešami, lai izvērtētu pakalpojumu izmaksu pamatotību, tāpat netika iesniegti papildu dokumenti vai materiāli, kuri apliecinātu faktisku darbu veikšanu visā līgumu darbības periodā, vēsta ministrijā.
EM ir informējusi KS «Expo 2015», ka nepiekrīt 2015.gada 4.februāra vēstulē minēto pakalpojumu apmēram un kvalitātei. Lai tiktu ievērota pielīgtā kārtība, EM 2015.gada 10.martā KS «Expo 2015» lūdza sagatavot atsevišķu nodošanas un pieņemšanas aktu par pilnu līgumu darbības periodu, aktam pievienojot dokumentus, kuri apliecina visu faktiski veikto pakalpojumu sniegšanu. KS «Expo 2015» šā gada 9.aprīlī iesniedza atsevišķus nodošanas-pieņemšanas aktus, atkārtoti nepievienojot materiālus, kuri ļauj pārliecināties par visu komandītsabiedrības skatījumā veikto pakalpojumu faktisku sniegšanu, tādēļ šādi nodošanas un pieņemšanas akti no EM puses nav akceptēti.
Tāpat EM kopā ar Kultūras ministriju 2015.gada 7.aprīlī ir izveidoja inventarizācijas komisiju, kuras viens no uzdevumiem bija noskaidrot, vai EM rīcībā ir nodotas materiālās un nemateriālās vērtības un vai tās ir uzskatāmas par pabeigtiem darbiem līgumu izpratnē. Vienlaikus tika vērtēta iespēja izmantot šīs materiālās un nemateriālās vērtības, ja tādas ir radītas. Komisija secinājusi, ka kopumā vairāk nekā 91% no veiktajiem maksājumiem (777 685,51 eiro no 851 866,62 eiro) ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu (piemēram, līgumu ar trešajām personām) trūkumu.
«Ņemot vērā, ka KS «Expo 2015» nebija izpildījusi projektēšanas līguma saistības, EM 2015.gada 30.martā veica 2013.gada 20.decembra beznosacījumu un neatsaucama galvojuma samaksas pieprasījumu, lūdzot «SEB bankai» veikt galvojumā noteiktā 27 426,28 eiro līguma izpildes nodrošinājuma maksājumu EMs kontā. Atbilstoši veiktajam pieprasījumam 2015.gada 17.aprīlī ministrija saņēma pieprasīto galvojuma summu,» informē EM.
Savukārt 2015.gada 1.jūlijā EM veica 2013.gada 19.decembra beznosacījuma un neatsaucama galvojuma samaksas pieprasījumu, lūdzot «SEB banku» veikt galvojumā noteiktā 307 491,14 eiro līguma izpildes nodrošinājuma maksājumu ministrijas kontā, kas notika 2015.gada 13.jūlijā. Līdz ar to kopējais atgūtais līdzekļu apmērs patlaban ir 334 917,42 eiro.
«KS «Expo 2015» šā gada aprīļa beigās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza prasības pieteikumu par zaudējumu 43 991,79 eiro apmērā un likumisko procentu 342,92 eiro apmērā piedziņu saistībā ar projektēšanas līguma izpildi un galvojuma pieprasījumu. 2015.gada 15.jūnijā EM Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai sniedza paskaidrojumu, kurā norāda, ka KS «Expo 2015» prasību pilnībā neatzīst. Pirmā tiesas sēde paredzēta 2016.gada 12.aprīlī. Līdz ar to EM turpina sāktā uzdevuma izpildi, veicot darbības, lai samazinātu KS «Expo 2015» izmaksājamās summas tiesvedības ceļā,» klāstīts ziņojumā.
Tāpat tajā norādīts, ka 2014.gada 30.jūlijā starp Latviju un Itālijas «Expo 2015 S.p.A.» tika parakstīts Latvijas paviljona pamatu izbūves līgums. Saskaņā ar pamatu izbūves līguma nosacījumiem par Latvijas paviljona pamatu izbūvi organizatoram ir veikta samaksa 172 512,86 eiro apmērā. Pēc Ministru kabineta lēmuma par dalības starptautiskajā izstādē pārtraukšanu, EM 2015.gada 3.februārī informēja organizatoru par dalības pārtraukšanu, vienlaikus sākot sarunas par procedūrām un maksājumiem saistībā ar Latvijas dalības pārtraukšanu.
«Savā 2015.gada 25.marta atbildes vēstulē organizators atgādināja, ka atbilstoši dalības līgumam dalībvalstij būvniecībai piešķirtais zemes gabals jāatbrīvo un jānodod organizatoram iepriekšējā stāvoklī ne vēlāk kā līdz 2016.gada maijam (demontēšanas darbi tiks sākti tikai pēc izstādes beigām, t.i., 2015.gada 31.oktobra, un to izmaksas jāsedz EM). Attiecībā uz šiem izdevumiem organizators informēja, ka tiek veikti demontēšanas darbu izmaksu aprēķini. Ņemot vērā, ka šajā laika periodā organizators vēl nebija sniedzis informāciju par pamatu demontēšanas darbu izmaksām, EM 2015.gada 29.aprīlī atkārtoti lūdza sniegt nepieciešamo informāciju, norādot vismaz aptuvenās pamatu demontāžas un teritorijas sakopšanas izmaksas, tomēr līdz 2015.gada 24.jūlijam atbilde no organizatora nav saņemta,» pausts ziņojumā.
Latvijas saistības ar organizatoru būvniecībai piešķirtā zemas gabala atgriešanā sākotnējā stāvoklī var ietekmēt arī fakts, ka uz Latvijas paviljona būvniecībai piešķirtā zemes gabala tika izveidots Itālijas zīmola «Baci» veikals. Līdz 2015.gada 24.jūlijam organizators nav atbildējis uz ministrijas vēstuli, kurā tā lūdz skaidrot iepriekš minētā apstākļa ietekmi uz saistībām starp Latviju un organizatoru. EM vēstulē ir norādījusi, ka, ņemot vērā izbūvētu pamatu lietderīgu izmantošanu, kas nav saistīta ar ministriju, demontāžas izdevumi nebūtu pilnībā vai daļēji attiecināmi uz EM.
Pēc ministrijā paustā, ņemot vērā iepriekš minēto, kopā laika posmā no 2013.līdz 2016.gadam Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē no valsts budžeta tika piešķirti 5 725 067 eiro, no kuriem laika posmā no 2013.gada līdz 2015.gada 15.jūlijam tika izlietoti 1 332 677 eiro. EM iesniedza pieprasījumu Finanšu ministrijai par apropriācijas samazinājumu 1 500 000 eiro apmērā budžeta programmā «Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana» projektam «Expo Milano 2015», apropriācijas pārdalot uz atsevišķu budžeta programmu «Finanšu nodrošinājuma rezerve».
Vienlaikus, ņemot vērā apropriācijas pārdali 1,34 miljonu eiro apmērā no projektam paredzētajiem līdzekļiem uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmu «Eiropas Savienības lietas un starptautiskā sadarbība», kopējais atlikums no izstādei plānotajiem līdzekļiem paredzams 1 213 593 eiro.
«Papildus EM ir guvusi līguma izpildes nodrošinājuma maksājumus no «SEB bankas» 334 917,42 eiro apmērā. Jāņem vērā, ka no 2016.gada un daļēji 2015.gada piešķirtā finansējuma, iespējams, būs nepieciešami līdzekļi paviljona pamatu nojaukšanai un teritorijas sakārtošanai atbilstoši organizatora piestādītajai tāmei. Turklāt valsts budžeta atlikums var mainīties pēc EM un KS «Expo 2015» uzņemto saistību pilnīgas izpildes (tostarp Ekonomikas ministrijas pieaicināto ekspertu sniegto pakalpojumu izmaksu segšanas, risinot strīdu tiesas ceļā),» klāstīts ziņojumā.
Ministrijā atzīmē, ka ar KS «Expo 2015» noslēgto līgumu ietvaros bija paredzēts radīt materiālās un nemateriālās vērtības, tostarp jaundarbus, kuri saskaņā ar līguma nosacījumiem paliktu EM īpašumā. Materiālās un nemateriālās vērtības bija plānots radīt ar mērķi nodrošināt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē, kur Latvijas devīze bija «Latvia Nature Inside» - līdz ar to vēstījums, ko pauž radītās vērtības, iespējams, būtu izmantojams arī ārpus izstādes pasākumiem.
«Iepriekš minētajā EM Iekšējā audita nodaļās veiktā pārbaudē (inventarizācijā), pamatojoties uz Kultūras ministrijas eksperta slēdzienu, tika konstatēts nepietiekams dokumentu apmērs saistībā ar jaundarbu izveidi un to statusu. Saskaņā ar inventarizācijas komisijas sagatavoto ziņojumu tika konstatēts, ka saskaņā ar KS «Expo 2015» 2015.gada 23.februāra materiālo un nemateriālo vērtību uzskaitījumu EM ir nodoti jaundarbi, tomēr no minētā uzskaitījuma nav iespējams pārliecināties, kas tieši veido nodevumu - jaundarbu, kas ir šī jaundarba autori un kādas tiesības uz šiem autordarbiem iegūst EM kā pasūtītājs,» teikts ziņojumā.
Ņemot vērā to, ka KS «Expo 2015» nav sniegusi EM pieprasīto informāciju par faktiski veiktajiem darbiem, no līdz šim ministrijas rīcībā esošās informācijas nevar gūt pārliecību par autortiesību statusu, līdz ar to arī par EM īpašumtiesībām uz jaundarbiem. Vienlaikus ministrijai nav nodoti jaundarbi tādā stāvoklī un komplektācijā, lai tos būtu iespējams nodot kādam lietošanai vai arī izmantot. Atsevišķi jaundarbi vai to fragmenti, kuri, iespējams, ir radīti, atrodas pie autoriem, nevis ir nodoti ministrijai.
Tāpat EM veica dienesta pārbaudi par Latvijas dalības organizēšanu izstādē. «Dienesta pārbaudes rezultātā tika secināts, ka, ievērojot dienesta pārbaudē konstatētos pārkāpumus, ir pietiekams pamats ierosināt disciplinārlietas (par pienākumu nepamatotu nepildīšanu un pienākumu nekvalitatīvu pildīšanu, kā rezultātā valsts budžetam nodarīts būtisks mantisks zaudējums un valsts interesēm būtisks kaitējums). Ņemot vērā dienesta pārbaudes rezultātus, 2015.gada 23.februārī tika izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija un ierosinātas disciplinārlietas pret EM amatpersonām,» norādīts ziņojumā.
Disciplinārlietas izmeklēšanas rezultātā diviem EM darbiniekiem tika piemērots sods, atbrīvojot no amata, vienam darbiniekam – pazemināšana amatā uz vienu gadu un pret vienu darbinieku ierosinātā disciplinārlieta tika izbeigta, izsakot aizrādījumu. Par disciplinārlietas izmeklēšanas rezultātiem informētas tiesībsargājošās iestādes.
Vienlaikus Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors pēc EM dienesta pārbaudes materiālu izvērtēšanas 16.aprīlī sāka kriminālprocesu. Kriminālprocess sākts par valsts amatpersonu izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, iztērējot valsts finanšu līdzekļus 1 173 312 eiro apmērā un nepiedaloties izstādē Expo Milano 2015». Kriminālprocess nosūtīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei tālākai procesa virzīšanai.
EM turpmāk precizēs ar organizatoru Latvijas saistības attiecībā uz paviljona būvniecībai piešķirtā zemes gabala atgriešanu sākotnējā stāvoklī un, ja nepieciešams, veiks saistību izpildi atbilstoši līgumam par dalību izstādē «Expo Milano 2015». Tāpat ministrija sadarbībā ar pieaicināto ekspertu turpinās strīda par saistību izpildi vešanu tiesā, iespēju robežās nodrošinot izmaksājamo summu samazināšanu.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka konkurss par Latvijas paviljona būvniecību izstādē noslēdzās bez rezultātiem. Konkursā piedāvājumus iesniedza divi pretendenti - Latvijas kompānija «RBS Skals Būvvadība» un Itālijas uzņēmums «Paolo Beltrami S.p.A», bet, tā kā abu pretendentu tehniskajos piedāvājumos tika konstatētas neatbilstības, kā arī ņemot vērā, ka abu pretendentu piedāvātās summas būtiski pārsniedz būvniecībai pieejamā finansējuma apmēru, EM iepirkuma konkursu beidza bez rezultāta.
Vienlaikus valdība pērn decembra vidū atbalstīja papildu 1,6 miljonu eiro piešķiršanu dalībai izstādē, un EM paziņoja, ka Latvijas paviljonu izstādē par 3,1 miljonu eiro varētu būvēt Šveices «Adunic AG», taču nepieciešamajai līdzekļu pārdalei nepiekrita Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Valdība 27.janvārī pēc ilgām diskusijām nolēma pārtraukt Latvijas dalību «Expo».
Izstāde «Expo» Milānā notiek no 2015.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.
