«Tas, ka Latvijā pedofiliju varētu uzskatīt par normālu seksuālu orientāciju, nav iespējams,» radio diskusiju raidījumā «Atklāti par patiesību,» sacīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta Riekstiņa. Diskusijā par pedofilijas problēmu Latvijā piedalījās arī Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere un LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs.
Diskusija laikā Riekstiņa norādīja, ka policijā vēršas ne visi, kas ir cietuši.
«Policijas statistika par pagājušo gadu uzrāda tendenci – dzimumnoziegumos cietušo bērnu skaits ir ievērojami lielāks. Nedaudz pieaudzis arī izvarošanu skaits. Grūti pateikt, vai pieaug gadījumu skaits, vai vienkārši biežāk vēršas policijā, vai policija varbūt strādā profesionālāk,» sacīja Rieksta Riekstiņa
Atbildot uz jautājumu, kāds visbiežāk ir seksuālās vardarbības pret bērniem iemesls, Rieksta Riekstiņa pauda, ka «pedofili un arī viņu motīvi ir atšķirīgi».
«Runa ir par cilvēkiem, kas nespēj veidot attiecības ar pieaugušajiem. Vīrietis, kas nespēj izveidot attiecības ar pieaugušu sievieti, viņš meklē bērnu, jo bērna pretestību ir vieglāk pārvarēt un ar bērnu ir vieglāk manipulēt,» sacīja Rieksta Riekstiņa.
Speciālisti norādot arī uz cilvēkiem, kas alkohola reibumā izmanto, piemēram, audžu vai paša meitu, kamēr māte ir dzemdībās slimnīcā. «Skaidrā prātā un citā situācijā, viņš to nedarītu. (Alkohola reibumā) nav iekšējās kontroles nav bremžu,» skaidroja Rieksta Riekstiņa.
Piemēri praksē parādījuši, ka par pedofiliem kļūst arī 18 un 20 gadus veci cilvēki, kas stāstījuši, ka viņi paši bērnībā tikuši seksuāli izmantoti. «Un tad to pārnes uz citiem,» par iespējamiem iemesliem sacīja Rieksta Riekstiņa.
Grāvere diskusijā norādīja, ka Tiesībsarga biroja uzdevums ir novērst trūkumus tiesību aktos. «Būtisku trūkumu likumos nav, bet uzlabot kaut ko var vienmēr. Tiesībsargs iesniedza rekomendāciju, ka vajadzētu palielināt sodu sankciju, lai šie noziegumi visi kvalificētos kā smagi noziegumi,» pauda Grāvere.
Uz Tālberga jautājumu, kāpēc pirms pāris gadiem soda mērs par seksuālu noziegumu izdarīšanu samazināts, Grāvere atbildēja: «Tā doma varētu būt, ka samazināja tādēļ, ka soda bardzība pasargā sabiedrību uz kādu laiku, bet cilvēkam ir izkropļota domāšana. Tāpēc viņam ir kropla arī uzvedība. Brīvības atņemšana pati par sevi domāšanu nemainīs.»
Pagājušajā vasarā, daļa sankciju esot kļuvušas bargākas.
«Brīvības atņemšana var sasniegt gan 20 gadus, gan mūža ieslodzījumu, piemēram, par tādām lietām kā izvarošana,» savukārt sacīja Rieksta Riekstiņa.
Grāvere norādīja arī uz citu būtisku niansi likumdošanā: «Šie noziegumi parasti notiek ģimenē, vai ģimeniskā vidē, lielākoties starp pazīstamiem cilvēkiem. Par smagu noziegumu neziņošanu iestājas kriminālatbildība. Bet te ir viena nianse, ka no kriminālatbildības, līdz šim pagaidām ir atbrīvots noziedzīgā nodarījuma izdarītāja laulātais, vai tie, kas dzīvo ar viņu kopā. Tā kā tie noziegumi notiek ģimenē, ir arī jāgroza šī norma, lai atbildība būtu ikvienam, kas ir zinājis un nav ziņojis par seksuālu noziegumu vai vardarbību pret bērnu. Tiesībsargs ir iesniedzis grozījumus šajā neziņošanas pantā, kas arī tiks skatīts.»
Pēc Tālberga domām, likumdošanas līmenī esot jūtama tolerance pret pedofiliem. Savukārt Rieksta Riekstiņa norādīja: «Reizēm ir grūti noticēt, ka tiešām ko tādu ar bērnu var izdarīt, it īpaši, ja tie ir bērnam tuvi cilvēki. Vieglāk ir pieņemt, ka bērns fantazē, melo vai pats ir vainīgs.» Tāpat pieaugušie ātri aizmirstot to, kā patiesībā jūtas bērns.
«Arī neizvarojot bērnu, viņa dzīvi var sabojāt uz mūžu. Īpaši, ja viņš nesaņem pienācīgu palīdzību,» sacīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece, piebilstot, ka nereti pietrūkst izpratnes par to, cik smagi bērns ir cietis.
Tomēr sabiedrības izpratne šajā jautājumā mainoties uz labo pusi.
Grāvere savukārt iezīmēja vēl kādu problēmu: «Kā tas var būt, ka vairākus gadus bērns ir cietis no seksuālas vardarbības mājās? Vai tiešām neviens to nav pamanījis? To bērnu taču ir redzējuši bērnudārzā, skolā.»
Pēc viņas domām ir vairāk jārunā par vardarbības atpazīšanu. Joprojām daļa cilvēku domājot, ka «tā ir ģimenes lieta».
«Labāk pārbaudīt lieku reizi nepatiesu informāciju, nekā palaist garām,» pauda Grāvere.
Uz Tālberga repliku, ka pedofili ir «psihiski slimi» cilvēki, Rieksta Riekstiņa sacīja, ka «kastrācija problēmu neatrisinās». «Tas nenozīmē, ka viņš nespēs sakropļot bērnu,» norādīja
Pēc Grāveres domām esot «ļoti būtiski – mainīt (šādu cilvēku) domāšanu un uzvedību.»
Diskusijas beigās Tālbergs pauda savu nostāju, sakot: «Kas notiek ar visu šo seksualizāciju? Tiek gatavota augsne ne lai domātu par darbu, ģimeni, normālām attiecībām, bet viss ir seksualizēts. Tagad nāk nākamā armija iekšā, kas ir izsalkuši pēc sievietēm, sievām, meitenēm un bērniem – bēgļi no nezin kādām valstīm – tie nāk iekšā. Kas tagad notiksies? (…) Ja paveram acis plašāk – kā valsts likumdošana to pat savā veidā atbalsta.»
«Mēs kā latvieši sevi atražot neesam spējīgi. Tagad ko mēs gaidīsim? Ka brauks, ka brauks citi kādi spējīgāki veči un mūsu latviešu meitenes, piedošanu, izvaros un piespiedīs, lai dzemdē katra pa astoņiem vai desmit bērniem? Pie kā ir nonākusi valsts, totāli par to nedomājot? Vai atļaujot slimam domāšanas veida pārņemt veselo saprātu? Vai es kļūdos?» diskusijā sacīja Tālbergs.
Grāvere gan iebilda, sakot, ka šajā gadījumā tiek stipri pārspīlēts: «Skolās ir daudz nopietnākas problēmas. Bērnu un skolotāju savstarpējās attiecības, necieņa vienam pret otru.»
Savukārt, pēc Riekstas Riekstiņas domām «daudz lielāks ļaunums ir seksualizēta reklāmas vide.»
«Bērni, kuri ir mācīti klausīt pieaugušajiem, ir pirmie, kas kļūst par upuriem. Tās ir nepilngadīgas grūtnieces, kas domā, ka viņām sāp vēders un ir nelabi un pie ārsta aiziet septītajā grūtniecības mēnesī un vispār nesaprot, kas ar viņām ir noticis. Audzināšanai ir jābūt saprātīgai un ne skola ir visa ļaunuma avots. Visa reklāma balstās uz cilvēku instinktu atraisīšanu,» uz vienu no problēmām norādīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece.
«Savukārt, zinātnieku izteikumi par to, ka pedofilija ir normāla seksuāla orientācija – es domāju, ka Latvijā tas nekad nebūtu iespējams, jo likums to aizliedz, bet otrs, bet ir jārēķinās, ka bērnu pornogrāfija ir ļoti ienesīga. Tikpat ienesīga kā ieroču tirdzniecība. Protams, ka būs mēģinājumi sabiedrību noskaņot, ka tas ir normāli. Tāpat Latvijā ir diskusijas, ka vajadzētu legalizēt vieglās narkotikas, kādi, kuriem tas ir izdevīgi, kuri mēģina to darīt. Ja sabiedrības nostāja ir veselīga, tad nekas tāds cauri neiet,» apgalvoja Rieksta Riekstiņa.
«Tas, ka Latvijā pedofiliju varētu uzskatīt par normālu seksuālu orientāciju, tas nav iespējams,» viņa piebilda.
