Viens no pierādījumiem lietā par kukuļņemšanu pret bijušo valsts uzņēmuma «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni varētu būt kāda ierakstīta telefonsaruna starp Magoni un igauņu uzņēmēju Oļegu Osinovski, ceturtdien ziņoja LTV raidījums «Panorāma», atsaucoties uz neoficiālu informāciju.
Sarunā tiekot runāts par daudz lielāku naudas summu nekā pusmiljons eiro, kas tika atrasts Magoņa darba mašīnā.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa slēgtā sēdē ceturtdien nolēma kukuļņemšanā aizdomās turēto bijušo valsts uzņēmuma «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni atbrīvot pret 400 tūkstošu eiro drošības naudu, ja viņš mēneša laikā šo summu samaksās.
Tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pozīcija bija, ka Magoni jāpatur apcietinājumā, savukārt, ja viņš tiek atbrīvots pret drošības naudu, tad tai jābūt miljonam eiro.
Tiesas lēmums nav pārsūdzams, un pilns spriedums būs pieejams piektdien, 9.oktobrī. Magonim drošības nauda 400 tūkstošu eiro apmērā jāsamaksā līdz 9.novembrim.
Uz tiesas sēdi bija ieradušies trīs Magoņa aizstāvji - zvērināti advokāti Rozenbergs, Alvis Marga un Agris Eglītis. Gan Marga, gan Eglītis pēc tiesas sēdes no komentāriem atturējās.
Tāpat vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa šogad 21.augustā nolēma paturēt bijušo LDz vadītāju apcietinājumā. Magoņa aizstāvis zvērināts advokāts Alvis Marga iepriekš Rīgas rajona tiesā izteicis lūgumu LDz bijušo vadītāju atbrīvot pret 200 tūkstošu eiro drošības naudu.
KNAB Magoni tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu. Biroja pārstāve Laura Dūša iepriekš aģentūru BNS informēja, ka kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma panta daļas par kukuļa - materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, ja pārkāpums izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts.
Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Pēc Dūšas teiktā, kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kukulis saņemts saistībā ar LDz meitasuzņēmuma «LDz ritošā sastāva serviss» (LDz RSS) iepirkumu.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks iepriekš norādījis, ka lietas ietvaros veiktas vairāk nekā 10 kratīšanas un nopratinātas vairākas personas
Portāls «Diena.lv» iepriekš ziņoja, ka iespējams, Magonis tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā LDz RSS nesenu daudzmiljonu iepirkumu – četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma «Skinest».
Iepirktās lokomotīves bijušas dažādā stāvoklī un to cena atšķīrusies, bet katra no četrām lokomotīvēm maksājusi ap diviem miljoniem eiro un vairāk. Divas no četrām iepirktajām dīzeļlokomotīvēm jau piegādātas. «LDz RSS» iepirkums par četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi noslēdzās šā gada 7.aprīlī, tajā bijuši divi pretendenti un uzvarējis «Skinest», kas ir arī viens no galvenajiem lokomotīvju rezerves daļu piegādātājiem LDz, pateicoties uzņēmuma līgumiem ar ražotājiem Krievijā, raksta «Diena.lv».
Osinovskis Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR uzsvēris, ka konkurss par lokomotīvju iepirkumu noticis pēc visiem noteikumiem.
Ziņots arī, ka KNAB 6.augusta vakarā veica kratīšanu Magoņa darba vietā un viņš aizturēts, ar automašīnu atgriežoties no Igaunijas. LDz vadītājs no amata 7.augustā tika atbrīvots, un par viņa pienākumu izpildītāju iecelts LDz līdzšinējais valdes loceklis Aivars Strakšas.
«Lursoft» informācija liecina, ka Magonis bija LDz valdes priekšsēdētājs kopš 2005.gada. No 2003.līdz 2005.gadam vadījis LDz padomi.
LDz pieder valstij. Tā koncerns nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un uztur infrastruktūru.
