Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/28/11059849t1h9ad3.jpg)
Vairāk nekā gadu pēc darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas visā valsts pārvaldē tiek ierosināts to tomēr noteikt kā brīvprātīgu.
Par to šodien diskutējuši ministriju valsts sekretāri un Valsts kanceleja, vienojoties, ka no 1.novembra darba laika uzskaites sistēmas izmantošana būs brīvprātīga un atkarīga no katras iestādes vadītāja apsvērumiem, informēja Valsts kancelejā. Par šo jautājumu Valsts kanceleja vēl runās arī ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V).
Valsts kanceleja ir izvērtējusi darba laika uzskaites sistēmas darbību kopš tās ieviešanas 2014.gada sākumā un secinājusi, ka turpmāk tai jābūt brīvprātīgai. Pašā Valsts kancelejā tā tiks turpināta, meklējot labākos variantus, ko vēlāk varētu ieviest arī citās iestādēs.
Īstenojot pilotprojektus, Valsts kancelejai būs jāmēģina atrasts efektīvākais veids, kādā darba laika uzskaites sistēma var tikt integrēta vadības sistēmās un izmantota pārvaldes funkciju izmaksu noteikšanā, kā arī pastāvīgā procesu pārskatīšanā ar mērķi nodrošināt valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu.
Izvērtējot sistēmas darbību, ir uzskaitīti gan ieguvumi, gan negatīvās puses. Kā ieguvumi ir minēta iespēja noteikt katram darba procesam veltītos resursus un identificēt tos, kuriem tiek tērēti lielākie resursi. Tāpat ir iespēja noteikt procesu izmaksas un pretstatīt tās resursu izmaksām, kā arī ir pārredzams procesā praktiski iesaistīto personu skaits. Tā arī ir iespēja noskaidrot valsts pārvaldē nodarbināto slodzi un identificēt, kuri procesi nav efektīvi.
Kā negatīvās puses ir minēta zemā darbinieku ieinteresētība, neesot saprotams vadītāja mērķis, tāpēc netiek analizēti dati, programmai ir savas īpatnības, kas apgrūtina datu analīzi, kā arī sistēmā ir pārāk daudz definēto procesu un funkciju.
Valsts kanceleja ziņojumā min labos piemērus darba laika uzskaites sistēmas izmantošanā, piemēram, Tieslietu ministrija, Centrālā statistikas pārvalde, Pārtikas un veterinārais dienests, Lauku atbalsta dienests un Tiesu administrācija. Tas parādot, ka sistēmu iespējams izmantot arī ļoti efektīvi, uzsver Valsts kanceleja. Piemēram, atsevišķas iestādes pat ir speciāli apmācījušas savus darbiniekus, un sistēmas dati tiek analizēti, tie tiek nodoti vadībai, notiek izvērtēšana un secinājumu apkopošana.
Valsts pārvaldē darba laika uzskaitē iespējams izmantot dažādus rīkus - ir Finanšu ministrijas iegādātais bezmaksas rīks, kā arī vēl trīs varianti. Visvairāk gan tiekot izmantots Finanšu ministrijas rīks, kā arī «DPA Acto» darba laika uzskaites sistēma, kurai esot plašākas sistēmā integrētas analīzes iespējas, tomēr tā ir par maksu.
Darba laika uzskaites sistēmu visā valsts pārvaldē ieviesa 2014.gadā, un tās mērķis bija optimizēt procesus un ar pieejamiem resursiem valsts pārvaldē panākt pēc iespējas labākus darba rezultātus. Analizējot procesus un skatoties, cik daudz laika katrs valsts pārvaldes darbinieks velta konkrēto pienākumu pildīšanai, iestādes vadītājam ir iespēja izmērīt, cik katrs process maksā un cik laika tas prasa. Sistēmā darbiniekiem ir jāuzskaita stundas, ko viņi pavada noteiktu procesu veikšanai.
Valsts kancelejas jaunais direktors Mārtiņš Krieviņš intervijā aģentūrai LETA atzina, ka neuzskata, ka šādai darba laika uzskaites sistēmai jābūt kā obligātai visā valsts pārvaldē.