Likumā nav precīzi noteikta distance starp braucošām automašīnām, taču tai jābūt drošai, aģentūrai LETA skaidroja Valsts policijas (VP) preses pārstāvis Toms Sadovskis.
VP: Likumā nav precīzi noteikta distance starp braucošām automašīnām (36)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Autovadītājam pašam ir jāspēj izvērtēt, kāda distance viņam ir nepieciešama, lai viņš spētu nepieciešamības gadījumā apstāties vai izvairīties no šķēršļa. Jāņem vērā, ka drošas distances garums ir atkarīgs gan no autovadītāja pieredzes, gan no automašīnas ātruma, tehniskā stāvokļa un aprīkojuma, gan no ceļa seguma, tādēļ katram autovadītājam šis attālums ir individuāls, norādīja Sadovskis.
Piedaloties ceļu satiksmē, autovadītājam visu laiku ir jāseko līdzi apkārt notiekošajam - jāspēj pastāvīgi analizēt situāciju uz ceļa -, un tieši tas satiksmē ir jāuzlabo - autovadītāju attieksme pret noteikumiem.
«Ir jāvairo satiksmes dalībnieku izpratne par drošību, jo tiesisko nihilismu nav iespējams mazināt ar bargiem sodiem vien,» norāda Sadovskis.
Administratīvo pārkāpumu kodekss par drošas distances vai intervāla neievērošanu paredz brīdinājumu vai naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 15 eiro. VP rīcībā šobrīd nav aktuālākā informācija par to, cik šogad pēc šī kodeksa panta noformēti protokoli, taču parasti šo pantu piemēro par ceļu satiksmes negadījumiem.
Lai arī pēc vakar notikušā traģiskā negadījuma Garkalnē publiskajā vidē jau izskanējuši aicinājumi aizliegt velosipēdistiem pārvietoties pa šosejām, VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka būtu pārspīlēti mainīt pašreiz spēkā esošo likumdošanu.
«Ir noticis traģisks negadījums, taču likumu pārrakstīšana pēc katra negadījuma nav risinājums. Pēc katra negadījuma nevar aizliegt kādai no satiksmes dalībnieku grupām pārvietoties pa koplietošanas ceļiem. Ir jādomā, kā šīm grupām veicināt drošu pārvietošanos, - gan sportistiem, gan viņus pavadošajiem transportlīdzekļiem jābūt viegli pamanāmiem, taču arī autovadītājiem ir jāievēro noteikumi,» uzskata Krapsis.
Jau ziņots, ka vakar uz Vidzemes šosejas Garkalnē, kravas automašīnai «Scania» saduroties ar vieglo automašīnu «Opel Vectra», tā pēc sadursmes ietriekusies vairākos riteņbraucējos, kuri bija devušies treniņa braucienā. Vieglā automašīna bijusi pavadošā automašīna riteņbraucēju grupai.
Kopumā negadījumā dažāda rakstura traumas guva 11 bērni, kā arī «Opel Vectra» vadītājs. Vissmagākās traumas guva 12 gadus vecs zēns, kurš brauca aiz «Opel Vectra».
Precīzus Garkalnes negadījuma iemeslus policija noskaidros izmeklēšanā, jo pilnīgai notikumu gaitas rekonstruēšanai būs nepieciešami ekspertu slēdzieni.
Viena no sākotnējām izmeklēšanas versijām liecina, ka negadījums galvenokārt noticis divu faktoru dēļ - nav ievērota droša distance un nav ievērots atļautais braukšanas ātrums. Abi šie faktori kravas auto vadītājam nav ļāvuši laicīgi reaģēt, kad pirms viņa braucošā kravas automašīna pārkārtojusies un aiz tās pamanīti priekšā braucošie velosipēdisti un tos pavadošais transportlīdzeklis, norāda VP.
Šobrīd ir zināms, ka 1966.gadā dzimušais kravas automašīnas vadītājs ir ievērojis atpūtas un darba grafikus, un šajā jomā pārkāpumi konstatēti nav. Zināms arī tas, ka vadītājs nav bijis alkoholisko dzērienu ietekmē.