Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/28/11061446t1h0eb9.jpg)
40 grādu temperatūra vairāku dienu garumā, slikta pašsajūta, bet ģimenes ārsta palīdzība nav pieejama nekavējoties? Kā rīkoties šādās situācijās? Vai tiešām Neatliekamā medicīniskā palīdzība paredzēta vien dzīvības apdraudējumu gadījumos?
Portāla «Apollo» lasītāja raksta: «Jau vairākas dienas turas 40 grādu temperatūra, bet nezinu, vai drīkstu saukt ātro palīdzību, ja citu sūdzību nav?»
Vēl kāda «Apollo» lasītāja atklāj savu savdabīgo pieredzi ar Neatliekamo medicīnisko palīdzību. Pagājušovasar jaunā sieviete pēc nedēļu ilgušām sāpēm vēdera dobumā un augstas temperatūras zvanīja «ātrajai palīdzībai», jo saprata, ka sāpju un sliktās pašsajūtas dēļ vairs nav iespējams pašas spēkiem nokļūt līdz ārstniecības iestādei. Piezvanot uz 113 un aprakstot savus simptomus, viņa saņēmusi atbildi, ka tas nav dzīvībai bīstami un uz slimnīcu esot tomēr jādodas pašai. Rezultātā sievietei nācās saukt taksi. Nokļuvusi slimnīcas uzņemšanas nodaļā, viņu momentā nosūtīja uz akūtu operāciju.
Ne viens vien piedzīvojis Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķu īgnumu, ja «ātrie» izsaukti it kā nepietiekoši nopietna iemesla dēļ, taču, vai tiešām mediķi no palīdzības sniegšanas var atteikties, vien tāpēc, ka dzīvībai briesmas nedraud?
Kā skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola, «ātrā palīdzība» nudien neesot tas dienests, ko izsaukt katras saaukstēšanās gadījumā, taču, ja slikta pašsajūta un augsta temperatūra saglabājas vairāku dienu garumā, vispirms jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu. Ja pie tā nav iespējas tikt, vienmēr ir iespējams pazvanīt uz tuvāko poliklīniku, kur dežūrārsts sniegs ieteikumus kā rīkoties.
Vītola nenoliedz, ka arī šādos gadījumos zvanīt uz NMPD tālruni 113 drīkst, bet mediķi telefoniski paši izvērtēs, vai izbraukums pie slimnieka ir nepieciešams.
Jautājot par izmaksām, Vītola nenoliedz, ka tādas var būt arī izsaucot neatliekamo palīdzību, taču par to pabrīdinās jau pa tālruni. Taču arī ātrās palīdzības izsaukšana pacientu neatbrīvos no pacienta iemaksām slimnīcā un tālākām ārstēšanās izmaksām, tieši tāpat kā gadījumos, ja slimnieks uz slimnīcu būs devies pats, ne ar mediķu palīdzību.
Vītola vēlreiz atgādina ikvienam iedzīvotājam, ka Neatliekamā palīdzība ir paredzēta kritiskiem brīžiem. Vīrusu un saaukstēšanās periodā vajadzētu gan vispirms konsultēties ar ģimenes ārstu.