Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/28/11061819t1hc22c.jpg)
Pārejas periods, kura kura laikā uzņēmumiem bija jāpielāgojas 2011. gada 25. oktobrī pieņemtajai jaunajai ES regulai par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, ir beidzies.
Lietuvas valsts pārtikas produktu inspektors Jons Valuta stāsta, ka par produktu drošību, kvalitāti un marķējumu ir atbildīgi paši ražotāji. Šāda kārtība netraucē brīvu preču kustību ES iekšienē un laika gaitā tā ir attaisnojusies.
«Nevienas valsts kontrolējošās institūcijas nevar aizbraukt uz citu valsti pārbaudīt, vai ražotāji ievēro regulās norādītās prasības, tomēr plānoto pārbaužu laikā valstu attiecīgie dienesti pārbauda savu ražotāju produktus, kā arī marķējumu, pārbauda etiķetes, deklarēto sastāvu un, ja pamana neatbilstības, uzdod tās novērst. Ražotāji paši ir ieinteresēti ievērot regulu, jo tikai tā savu produkciju var realizēt ES tirgū. Etiķetes turklāt tiek pasūtītas lielos daudzumos, tāpēc kļūdas tajās maksā dārgi. Iepriecina savstarpējas uzticības principā balstītās attiecības starp uzņēmumiem un pārtikas kvalitāti kontrolējošām institūcijām, jo mēs redzam, ka uzņēmēji ir apzinīgi,» saka J. Valuta. No otras puses, kontroles mehānismā var piedalīties arī patērētāji, ziņojot kontrolējošajiem dienestiem par pamanītām neatbilstībām.
Jauna prasība – norādīt alergēnus
2014. gada 13. decembrī beidzās pārejas periods, kura laikā uzņēmumiem bija jāpielāgojas 2011. gada 25. oktobrī pieņemtajai jaunajai ES regulai par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Saskaņā ar to stājas spēkā jauna prasība etiķetēs norādīt produkta sastāvā esošās vielas, kuras atsevišķiem cilvēkiem var izraisīt alerģiju. Pēc J.Valutas teiktā, šāda nepieciešamība radusies tāpēc, ka no alerģijas cieš aizvien vairāk cilvēku. Ja alergēni norādīti etiķetē un cilvēks zina, pret ko ir alerģisks, viņš var redzēt, ko pērk, var izvēlēties tādus produktus, kas neizraisīs veselības problēmas.
Alergēniem ar dažiem izņēmumiem, pieskaita 14 vielas un to produktus.
Produkta sastāvā esošie alergēni, kuri jānorāda etiķetē
1. Labība, kas satur lipekli, t.i., kvieši, rudzi, mieži, auzas, speltas kvieši, triticum turgidum polonicum vai to hibridizēti celmi, un tās produkti;
2. vēžveidīgie un to produkti;
3. olas un to produkti;
4. zivis un to produkti;
5. zemesrieksti un to produkti;
6. sojas pupas un to produkti;
7. piens un tā produkti (ietverot laktozi);
8. rieksti, t. i., mandeles, lazdu rieksti, valrieksti, Indijas rieksti, pekanrieksti, Brazīlijas rieksti, pistāciju rieksti, makadāmijas jeb Kvīnslendas rieksti (Macadamia ternifolia) un to produkti;
9. selerijas un to produkti;
10. sinepes un to produkti;
11. sezama sēklas un to produkti;
12. sēra dioksīds un sulfīti, ja to koncentrācija pārsniedz 10 mg/kg vai 10 mg/l,
13. lupīna un tās produkti;
14. gliemji un to produkti.
Informācijai etiķetē jābūt objektīvai
Jaunajā pārtikas produkta marķējuma etiķetē jāmeklē pārtikas produkta nosaukums, sastāvdaļu saraksts, alergēni, neto svars, termiņš, līdz kuram produkts ir derīgs lietošanai, uzglabāšanas un lietošanas nosacījumi, ražotāja nosaukums, adrese, izcelsmes valsts.
Saskaņā ar jaunajām marķēšanas prasībām etiķetē sniegtajai informācijai jābūt objektīvai un apzinīgai, tā nedrīkst maldināt patērētājus vispirms jau attiecībā uz pārtikas produktu raksturojumiem, iedarbību vai īpašībām, kas tam patiesībā nepiemīt.
No 2016. gada 13. decembra pārtikas produktu marķējuma etiķetēs obligāti jābūt uzturvērtības paziņojumam, kurā jāparāda enerģētiskā vērtība, tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzums. Jauna papildprasība - gadījumos, kad ir lieli daudzumi, ražotājiem jānorāda arī citu pārtikas produktā esošo pārtikas vielu, piemēram, cietes, šķiedrvielu, minerālvielu, vitamīnu u.c. daudzums.