Brigmanis par Āboltiņas pārmetumiem Mūrniecei: ZZS šajās «troņu spēlēs» nejauksies

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pašlaik notiekošajās «troņu spēlēs» nejauksies, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, taujāts par «Vienotības» līderes Solvitas Āboltiņas veltītajiem pārmetumiem Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK).

Āboltiņa ceturtdien norādīja, ka, izmantojot 18.novembra Saeimas svinīgās sēdes uzrunu nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) labā, Mūrniece veltījusi «spļāvienu sejā» pārējām partijām.

Brigmanis arī nekomentēja Mūrnieces runas saturu. Vaicāts, kāpēc nevēlas sniegt komentārus, politiķis norādīja, ka situācijā, kad katram ir sava taisnība, «patiesība ir kaut kur pa vidu».

Kā ziņots, Āboltiņa žurnālistiem sacīja, ka parlamenta partiju pārstāvji iepriekš ar Mūrnieci apspriedās par spīkeres līdzšinējo darbību, taču pēc tam Mūrniece savu svētku runu 18.novembrī izmantoja VL-TB/LNNK mērķiem, tādējādi veltot «spļāvienu sejā» pārējiem parlamenta politiskajiem spēkiem.

Āboltiņa pauda, ka viņai ir sajūta, ka Mūrniecei netiek dota iespēja izrunāties pašas politiskā spēka reģionālajās nodaļās.

Āboltiņa norādīja, ka ne velti ir valstis, kur parlamenta priekšsēdētāji ir bezpartejiski. Saeimas spīkeram ir jāņem vērā, ka viņš pārstāv visu šo institūciju, savukārt no deputātu reakcijas bija redzams, ka Mūrniece savā runā ļoti klaji pauda sava politiskā spēka idejas, norādīja «Vienotības» līdere.

Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece 18.novembrī uzrunā Saeimas svinīgajā sēdē, kas bija veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai, cita starpā aicināja partijas izbeigt iekšējās cīņas, lai neradītu liekus draudus valsts pastāvēšanai, kā arī atgādināja un mudināja atbalstīt virkni savas pārstāvētās partijas politisko uzstādījumu, piemēram, aicinot pāriet uz izglītību tikai valsts valodā un pārvērtēt bēgļu uzņemšanas plānus.

Viņa cita starpā aicināja veikt izmaiņas darba tirgus regulējumā. «Valsts pastāv, ja tautai ir sava nacionālā identitāte. Tikai nacionālā identitāte rada vajadzību pēc valsts, kurā to var saglabāt. (...) Šobrīd notiek masveidīga latviešu, jo īpaši gados jauno, diskriminācija darba tirgū uz valodas pamata. Kādēļ gan latvietim pašam savā zemē, savā darbavietā, ja tai nav saistības ar ārzemēm, būtu jārunā svešvalodā? Tas nav normāli. Gados jaunie latvieši pamet Latviju, jo darba tirgū tiek diskriminēti. Ja uzspiesta rusifikācija ir nosacījums gados jaunam latvietim, ieejot darba tirgū, tad jautājums par varas atbildību ir ļoti tiešs. Latviešu diskriminācija savā valstī ir jāizbeidz,» savas partijas jau daudzkārt pausto atgādināja Mūrniece.

Uz augšu