Par kibernoziegumiem Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) notiesātais Latvijas pilsonis Deniss Čalovskis atgriezies Latvijā, aģentūrai LETA apliecināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Čalovskis atgriezies Rīgā (131)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par atgriešanos dzimtenē Čalovskis paziņojis arī savā profilā sociālajā tīklā «Facebook». «Sveiki visiem! Milzīgs visiem paldies! Par atbalstu, par līdzdalību!» raksta Čalovskis.
Pagaidām Čalovskis no publiskiem komentāriem par ASV pieredzēto atturas, jo vispirms vēlas vairākas dienas aklimatizēties un pavadīt laiku ar ģimeni, norādīja Vārpiņš. Čalovskis būtu priecīgs, ja mediji viņu dažas dienas netraucētu.
Jau ziņots, ka ASV tiesa janvāra sākumā Čalovski atzina par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās par kibernoziegumiem un piesprieda viņam cietumsodu, kas līdzvērtīgs laikam, kuru viņš jau pavadījis apcietinājumā.
Čalovska ASV advokātiem izdevies pierādīt, ka aizstāvamais nav saistīts ne ar «Gozi» vīrusa izveidošanu, ne ar šī vīrusa izplatīšanu, ne ar naudas izlaupīšanu, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Vārpiņš.
Vienošanās, kas tika panākta starp Čalovski un apsūdzību par vainas atzīšanu «tīkla injekcijas» izstrādāšanā un tam sekojošu sodu - divi gadi brīvības atņemšanas -, bija kompromiss no abām pusēm. «Cik tajā ir taisnības un cik piekāpšanās no apsūdzības puses, un cik ir piekāpšanās no Čalovska puses, mēs nekad arī neuzzināsim, jo minētās vienošanās sīkākas detaļas ir konfidenciālas,» secina advokāts, gan piebilstot, ka nevar ignorēt to, ka iespējamā soda - brīvības atņemšana līdz 67 gadiem - vietā piespriestais 21 mēnesis norāda uz to, ka Čalovska loma patiešām ir visai maznozīmīga.
Čalovskis tika notiesāts uz 20 ar pusi mēnešiem cietumā, kurus viņš jau ir pavadījis pirmstiesas apcietinājumā gan ASV, gan Latvijā. Prokurori gan vēlējušies vismaz divu gadu jeb 24 mēnešu cietumsoda piemērošanu, taču Čalovska advokāts iebildis, ka Čalovska loma noziegumā bijusi visai ierobežota, viņš nav saņēmis nekādu daļu no nozagtās naudas, turklāt Latvijā viņš esot bijis ieslodzīts ekstremālos apstākļos Centrālcietumā.
Čalovskis, kurš savu vainu izvirzītajās apsūdzībās atzina jau pērn septembrī, ASV tiesā atvainojies par nodarīto un stāstījis, ka viņš radījis nelegālu programmatūru, lai piepelnītos ekonomikas lejupslīdes laikā Latvijā. Par nelegālo darbu Latvijas hakeris saņēmis 1000 ASV dolārus, un šī programma izmantota vīrusā, kas inficējis vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē.
Čalovskis Latvijā tika aizturēts 2012.gada novembrī, bet 2015.gada februārī viņš tika izdots ASV. «Gozi» vīruss tika atklāts 2007.gadā. Tas, paliekot faktiski nepamanāms, fiksēja datoru lietotāju banku kontu datus. Līdz brīdim, kad ASV 2013.gadā izvirzīja apsūdzības, ar to tika inficēti vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp 40 000 Savienotajās Valstīs. 160 no šiem datoriem piederēja ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldei (NASA).
Šajā lietā apsūdzības izvirzītas arī par vīrusa galveno izstrādātāju uzskatītajam Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam un Rumānijas pilsonim Mihajam Paunesku, kurš vadījis tā izplatīšanu. Čalovskis ir attīstījis «Gozi» kodu, kas palielināja vīrusa efektivitāti.
Kuzmins, kas tika aizturēts jau 2010.gadā, 2011.gadā noslēdza slepenu vienošanos ar prokuratūru par sadarbību. Arī Paunesku tika aizturēts 2012.gadā, taču Rumānija vēl nav pieņēmusi lēmumu par viņa izdošanu ASV.