Šobrīd visas valstis meklē dažādus papildus argumentus, lai nebūtu jāuzņem tik liela bēgļu plūsma, intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Brigmanis: Visas valstis meklē argumentus, lai nebūtu jāuzņem liela bēgļu plūsma (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka premjeram Mārim Kučinskim ir Briselē iznāk lavierēt starp dažādām interesēm. «Mēs saprotam, ka esam Eiropas Savienības saimē. Esam parakstījušies, ka noteiktu bēgļu skaitu uzņemsim. Otrs – koalīcijā esam pateikuši, ka neuzņemsim,» teica Brigmanis. Viņš norādīja, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, kas notiks Eiropā un kādi būs Briseles spiediena instrumenti.
«Uz mums strādā laiks. Visas valstis patreiz meklē dažādus papildus argumentus, līdzekļus, lai bēgļu plūsma tik liela nebūtu jāuzņem,» teica Brigmanis.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas premjers Kučinskis ceturtdien un piektdien pirmo reizi pēc valdības apstiprināšanas piedalīsies Eiropadomes sēdē. Ministru kabineta preses sekretāre Lita Juberte iepriekš informēja, ka Eiropadome Briselē norisināsies no 18. līdz 19.februārim, un tajā ES valstu un valdību vadītāji diskutēs par divām galvenajām tēmām - Apvienotās Karalistes jautājumu un migrāciju.
Tikšanās laikā ar ES amatpersonām dienu iepriekš Kučinskis pauda viedokli, ka attiecībā uz migrācijas jautājumiem prioritātei ir jābūt jau pieņemto lēmumu īstenošanai, it īpaši ES ārējās robežas stiprināšanai, jo «Šengenas zona ir viens no lielākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem, un mums jāizmanto visi līdzekļi tās nosargāšanā».
Viņš apliecināja, ka Latvija pildīs savas saistības migrācijas problēmas risināšanā. «Arī turpmāk dalībai patvēruma meklētāju pārvietošanā jābūt brīvprātīgai,» par Kučinska teikto vēstīja Ministru kabineta preses sekretāre Lita Juberte.
Ministru prezidents iepazīstinājis ar savas valdības prioritātēm ārpolitikā un apliecināja, ka turpinās iepriekšējās valdības ārpolitikas kursu, atbalstot ES politisko un ekonomisko vienotību, konkurētspēju un efektīvu darbību.